Skolotāji apsver lūgt anulēt vēstures olimpiādes rezultātus  (42)

Olimpiādes uzdevumi, kurus gatavoja Latvijas Universitāte, vairumā atprasīja sausus faktus, sīkumainus datumus, tādēļ bijuši kliedzošā pretrunā ar skolās ieviešamo kompetencēs balstīto izglītību, kur primārais ir skolēnu spriestspējas novērtējums ar argumentiem un diskusiju, skaidro Vēstures skolotāju biedrības vadītājs, vairāku vēstures mācību grāmatu autors un Rīgas Teikas vidusskolas skolotājs Valdis Klišāns.

"Tā bija absolūta pieeja, kāda bija raksturīga vēstures izglītībai pirms 30 gadiem. Šis olimpiādes darbs ir parādījis, ka valstī ir ļoti dziļa problēma, kas saistās ar vēstures izglītību. Šajā jomā praktiski 20 gadus nekas valstī nav darīts. Akadēmiskā vide dzīvo savu dzīvi, pedagogi dzīvo savu dzīvi. Nekāda dialoga nav bijis," raidījumam saka Klišāns.

Vairākiem jautājumiem bijuši arī neskaidri formulējumi, piemēram, tika lūgts Latvijas kontūrkartē atzīmēt kara frontes līniju 1918. gada februārī, lai gan šajā laikā frontes līnija vispār bijusi ārpus Latvijas. "Vienaldzīga, pavirša attieksme. Kaut kas ir ātri uztaisīts skolēniem un skolotājiem, lai būtu atmests. Mani arī pārsteidza acīmredzamas faktu kļūdas vērtēšanā," teic Klišāns.

Valsts izglītības satura centrs, kurš pasūtīja jautājumu izstrādi Latvijas Universitātei, piekrīt vēstures skolotājiem, ka skolēnu olimpiādes jautājumu veidotāji pieļāvuši kļūdu, neizprotot vidusskolas specifiku.

"Tas, ka šis eksperiments nebija īsti veiksmīgs šogad, mēs varam to atzīt. Šādus standartizētus uzdevumus neveido katru gadu. Ir veiksmīgi gadi un ir mazāk veiksmīgi, bet skolotāji ir sadzirdēti par šo jautājumu," saka centra projektu vadītāja Liene Voroņenko.

Izglītības satura centrā sola, ka šīs kļūdas tikšot ņemtas vērā un tagad tiks pārveidoti jautājumi vēstures valsts olimpiādei februārī. Taču netiek apsvērta iespēja anulēt olimpiādes rezultātus novadu līmenī, lai gan daļa vēstures skolotāju biedrībai prasījuši uz to uzstāt.