Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien diskutēja par e-veselības ieviešanas gaitu un iespējamu amatpersonu atbildību. Sēdē piedalījās Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Ārstu un citu biedrību pārstāvji.
Āboliņa apstiprināja, ka ceturtdien e-veselībā novērotas "netipiskas darbības", un šobrīd notiek šo darbību analīzes. Viņa skaidroja, ka sistēma ir pieslēgta dažādiem monitoringa rīkiem, kas fiksē dīvainas darbības sistēmā. Arī turpmāk sistēma tiks monitorēta, kā arī tiks domāts par jauniem rīkiem.
Šobrīd valsts struktūras analizē, no kurienes nākušas "netipiskās darbības", taču zināms, ka sistēma nav uzlauzta un dati no tās nav noplūduši, uzsvēra Āboliņa.
Vēstīts, ka e-veselības sistēmā, visticamāk, notikusi ļaunprātīga ielaušanās, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Pēc politiķes paziņojuma intervijā LTV premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan šādu informāciju neapstiprināja.
Sēdes laikā Barča uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par šādiem "nepatīkamiem gadījumiem", tāpēc par tiem ir jārunā skaļi.
Jau ziņots, ka par obligātu e-veselība kļuva šī gada 1. janvārī, līdz ar to darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite kļuva tikai elektroniska. Tiesa, pirmajās dienās e-veselības sistēma bija lēna un dažbrīd pat vispār nedarbojās.
Taujājot ārstiem un farmaceitiem par to, kā sokas darbs ar e-veselību, pirmā atbilde itin visur ir – lēni. Daļa portāla "Delfi" uzrunāto e-veselības lietotāju uzsvēra, ka sistēma ir uzbūvēta lietotājam nedraudzīgā veidā, proti, tā nav pārskatāma un tajā jāveic daudz lieku darbību.
Vairāki ārsti jau iepriekš portālam "Delfi" norādījuši, ka darba ikdienu būtiski apgrūtina darba nespējas lapu izrakstīšana un pagarināšana, jo dažkārt e-veselība "pazaudē" pat pašas izdotu "zilo lapu". "Ir reģistrēti gadījumi, kad sistēma nemāk atrast pašas izdotu dokumenta numuru, lai varētu turpināt B e-darbnespējas lapu, nav iespējams pagarināt sistēmā atvērtu, citā iestādē nenoslēgtu lapu vai pagarināt citā iestādē izdotu lapu, kamēr tā nav ievadīta sistēmā. Tāda saskaņošana un atkārtota pacienta kartes skatīšana un pildīšana prasa papildu darbu un laiku," skaidroja Latvijas ģimenes ārstu apvienības prezidente Sarmīte Veide.
