Klotiņš norādīja, ka Magonis ir pildījis savus pienākumus, kas paredzēti likumā, kā arī nav kavējis ne izmeklēšanu, ne lietas iztiesāšanu. Jau iepriekš Magonis, tiesai lūdzot atļauju, izbraucis uz tādam valstīm kā Austrija, Brazīlija un Meksika un vienmēr laikus atgriezies Latvijā.
Tāpat Magonis sācis aktīvas darba gaitas viņam "labi pārzinātajā loģistikas jomā" AS "Euro Rail Trans", kur pieņemts darbā par valdes padomnieku, un viņam darba ietvaros varētu būt nepieciešams doties komandējumos.
Kā ziņo aģentūra LETA, 2012. gadā izveidotā uzņēmuma "Euro Rail Trans" vairākuma jeb 51% akcionārs ir Krievijas dzelzceļa uzņēmuma meitasfirma "RŽD loģistika" jeb "Russian Railways Logistics", teikts uzņēmuma mājaslapā. Vēl 49% "Euro Rail Trans" daļu pieder SIA "Locomotive Traction Operator", kura 80% savukārt pieder AS "Latvijas transporta grupa". 2015.gadā žurnāls "Ir" vēstīja, ka AS "Latvijas transporta grupa" 60% daļas pieder ar Aināra Šlesera ģimeni saistītam uzņēmumam "Regma 101".
Pašreizējais "Euro Rail Trans" padomes priekšsēdētājs ir "RŽD loģistika" vadītājs Vjačelavs Valentiks, bet "Euro Rail Trans" valdes priekšsēdētājs ir "RŽD loģistika" korporatīvās pārvaldības direktors Romāns Andropovs. Šlesers ir uzņēmuma "Euro Rail Trans" valdes loceklis kopš 2015. gada 11. marta, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.
Arī prokurore norādīja, ka Magonis nav kavējis ne izmeklēšanu, ne sēdes. Tāpēc, ja tiek saglabāts iepriekš noteikts drošības līdzeklis – drošības nauda, tad aizliegumu izbraukt no valsts var atcelt.
Uzklausījusi lietas dalībniekus, tiesa lēma lūgumu apmierināt un atcelt Magonim piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts, atstājot spēkā drošības naudu.
Savukārt Osinovska aizstāve advokāte Jeļena Kvjatkovska tiesai pieteica lūgumu Osinovska piedalīšanos ļaut nodrošināt videokonferences režīmā. Viņa norādīja, ka Igaunijas uzņēmējam ir tiesības uz privāto dzīvi, ko ierobežo pienākumus salīdzinoši bieži ierasties tiesā Limbažos. Viņa arī norādīja uz uzņēmēja aizņemtību.
Advokāte neizslēdza, ka tad, ja Osinovskis būs spiests sēdes piedalīties klātienē, objektīvu apstākļu dēļ būs jālūdz atlikt vairākas tiesas sēdes.
Prokurore tiesai pauda, ka sēžu grafiks ir saspringts un ierašanās varētu būt apgrūtināta. Tāpēc iespēju robežās var atsevišķas tiesas sēdes rīkot videokonferences režīmā, bet pats Osinovskis būtu noteikti jāpratina klātienē.
Uzklausījusi lūgumu un pušu viedokli, tiesa norādīja, ka būs gadījumi, kad Osinovskim būs jāierodas klātienē, un tas izrietēs no konkrētās situācijas.
Jau vēstīts, ka pirmdien tiesa atsāka izskatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola sēdušies bijušais "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.
Trešdien tiesa apmierināja Igaunijas uzņēmuma "Skinest rail" pārstāvja Leona Glikmana lūgumu krimināllietu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzņēmumam "Skinest Taril" izdalīt un nosūtīt tiesāšanai Igaunijā. Tiesa šo lūgumu apmierināja.
Iepriekš tiesa atcēla "Latvijas dzelzceļš" bijušajam vadītajam uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Osinovski, kā arī samazināja drošības naudu no 400 000 eiro līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.
Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.
Savukārt Igaunijas miljonāra uzņēmēja Osinovska aizstāves lūgumu sadalīt Magoņa kukuļošanas krimināllietu un daļu par Osinovski nodot izskatīšanai Igaunijas tiesā tiesa noraidīja. Tiesnesis lēmumu pamatoja ar to, ka lielākā daļa liecinieku atrodas Latvijā, tādēļ būtu apgrūtināta viņa nokļūšana Igaunijas tiesā.
Pēc lēmuma neizdalīt kriminālprocesu un Osinovski tiesāt Latvijā Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska žurnālistiem sacīja, ka pamatojums bijis ļoti vienkāršs – Osinovskis ir Igaunijas pilsonis, "Skinest rail" ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums un noziedzīgais nodarījums, kas viņam inkriminēts, ir paveikts Igaunijā. Taču, tā kā tiesa šos argumentus nav ņēmusi vērā, tad Osinovskis turpinās Latvijā aizstāvēt savu reputāciju.
Prokurore Evita Masule žurnālistiem komentēja, ka Magonim ir inkriminēta kukuļa pieņemšana, bet Osinovskim kukuļa piedāvāšana, kas notikusi Latvijā, un nodošana, kas realizēta Igaunijā.
Noziedzīgais nodarījums bijis saistīts ar uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļa Ritošais sastāvs" darījumu ar "Skinest rail" par četru dīzeļa lokomotīvju iegādi. No prokurores iepriekš teiktā izriet, ka šis darījums ir realizējies – līgums ticis noslēgts starp abām kompānijām un lokomotīves piegādātas, taču darījuma ekonomisko pusi bija jāvērtē Satiksmes ministrijai. Vienlaikus prokurore informēja, ka sākotnēji no abu apsūdzēto sarunām iziriet, ka sākotnējā kukuļa summa bijusi 800 000 eiro, taču vēlāk tā samazināta līdz 500 000.
Vaicāta, kāpēc 500 000 eiro vietā atrasti tikai 499 500 eiro, prokurore toreiz sacīja, ka, iespējams, 500 eiro samaksāti kādai personai par palīdzību, vai arī banka, no kuras Osinovskis naudu izņēmis, izmaksājusi nepareizu summu. Vienlaikus gan viņa uzsvēra, ka nav zināms, kāpēc ir summas nesakritība.
Jau ziņots, ka Limbažu rajona tiesā pērn septembrī notika pirmā tiesas sēde Magoņa kukuļošanas lietā. Pirms tiesas sēdes gan Magonis, gan Osinovskis savu vainu inkriminētajos pārkāpumos noliedza.
2015. gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Magoni.
Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Osinovskis. Pērn jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.
