Iniciatīvas iesniedzējs ir Fīlips Kapustins. Viņš vērsis sabiedrības uzmanību, ka šobrīd ir "svarīgi domāt par Latvijas svarīgākā komerciālā centra transporta sistēmas nākotni".

"Ērta, ātra, droša un visiem pieejama transporta sistēma Rīgā ir viens no stūrakmeņiem, kas ne tikai stimulēs Latvijas galvaspilsētas ekonomiku, bet arī nodrošinās nākotnes izaugsmes iespējas visai Latvijai," skaidrojis iniciatīvas iesniedzējs.

Kapustins aicina atgriezties pie diskusijas par metro izveidi, par pamatu ņemot 1970. gadā aizsāktos plānus, kas paredzēja 33 staciju izbūvi trim metro līnijām. Autors aicina attiecīgās valsts un pašvaldības instances izvērtēt pagātnes plānus un izveidot jaunus metro sistēmas projektus, kas atbilst mūsdienām.

Sākotnējās aplēses liecina, ka viena kilometra izbūve maksātu vidēji 200 miljonus eiro, taču precīzākam novērtējumam nepieciešamas detalizētāka izpēte, secina Kapustins.

"Modernas metro sistēmas izveide atslogos Rīgas ceļus, samazinās automašīnu skaitu pilsētas centrā, nodrošinās ērtu piekļuvi svarīgiem objektiem, netērējot laiku rīta un vakara sastrēgumos, paātrinās darbaspēka pārvietošanos pilsētā, kā arī sagatavos Rīgu potenciālam nākotnes iedzīvotāju pieaugumam," uzsver iniciatīvas autors.

Metro būvniecība Rīgā tika uzsākta pirms aptuveni 30 gadiem, liecina Rīgas domes apkopotā informācija. Tika izveidoti vairāk nekā simts urbumi, veiktas ģeoloģiskās izpētes un pat izstrādāti maršruti, ar to gan viss beidzies.

Laikā no 1979. gada līdz 1988. gadam galvaspilsētā izurbti vairāk nekā 100 urbumi gruntsūdeņu un iežu izpētei. Tos, kā vēsta Rīgas dome, vēl ir iespējamas Redzēt Daugavas krastmalā, starp Dzelzceļa un Akmens tiltiem, gar pilsētas kanālu un daudzviet citur galvaspilsētā.

Plāni paredzēja, ka pirmā metro līnija savienos Daugavas labo un kreiso krastu – no Zasulauka līdz rūpnīcai "VEF". Pēcāk līniju bija paredzēts pagarināt: kreisajā krastā līdz Imantai, labajā krastā līdz Juglai, kā arī uzbūvēt metro atzarojumus, kas savienotu centru ar Purvciemu, Dreiliņiem un Pļavniekiem.

Celtniecības otrajā kārtā bija paredzēts būvēt metro līniju no Sarkandaugavas līdz Ziepniekkalnam, savukārt trešajā kārtā – no centra līdz Buļļu kāpai.

Vērienīgu metro līniju projektu tā arī neizdevās īstenot, to liedza gan augstās izmaksas, gan sabiedrības spiediens. Tāpat padomju metro projekts nebija savienojams ar neatkarības gaidām. Iedzīvotāju bažas raisīja arī imigrantu straumes, kas Rīgā ieradīsies, lai būvētu metro.

Diskusijas par metro nepieciešamību regulāri atkārtoti uzvirmo. Piemēram, vēl salīdzinoši nesen Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Viesturs Veckalns uzsvēra, ka ir pienācis laiks domāt par metro nepieciešamību galvaspilsētā.

"Tāpat kā neviens nav izgudrojis neko labāku par divriteni, tāpat nav izgudrots labāks ātrgaitas pilsētas satiksmes veids par metro. Aizvien jaunas pilsētas pasaulē sāk metro būvniecību vai paplašina esošos tīklus. Pavisam nesen pie metro tikusi Kopenhāgena, un apjomīga metro paplašināšana tiek veikta Helsinkos. Savukārt metro plāno Dublina un Viļņa," 2016. gada izskaņā pētnieks rakstīja portāla "Delfi" versijās.

Viņaprāt, Rīgai piemērotākais būtu vieglā tipa metro, kas ir ļoti līdzīgs zemās grīdas tramvajiem. Arguments, ka grunts zem Rīgas neder metro būvniecībai, ir nepatiess, skaidroja pētnieks. Pēc viņa domām, mūsdienu būvnieki tiktu galā ar visiem sarežģījumiem.

Aplēses liecina, ka viena metro līnijas kilometra cena būtu aptuveni 200 miljoni eiro.