Foto: F64
Viena un tā pati persona varēs būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, lēmusi Saeimas Juridiskā komisija, kura pirms otrreizējās caurlūkošanas Saeimā atbalstīja iepriekš atceltās normas saglabāšanu. Par normas saglabāšanu iestājās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, neizsludinot likumu.

Uz otrreizējo caurlūkošanu deputāti iesniedza četrus priekšlikumus. Deputāti Edvards Smiltēns un Solvita Āboltiņa aicināja atjaunot iepriekš no likuma izslēgto normu, ka viena un tā pati persona var būt apgabaltiesas priekšsēdētājs un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šie priekšlikumi guva komisijas vairākuma atbalstu.

Savukārt vairāki tiesu varas pārstāvji iepriekš vērsās Saeimā ar lūgumu šīs nesen iestrādātās normas likumā neatcelt.

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā deputāti turpināja darbu pie grozījumiem likumā "Par tiesu varu", trešdien pulcējās prāvs pulks nozares pārstāvju un citu interesentu.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji pauda uzskatu, ka jānodrošina iespēja apgabaltiesas priekšsēdētājiem un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājiem kandidēt arī pēc tam, kad amats ieņemts divus termiņus pēc kārtas. Ministrija vērsa uzmanību, ka amats netiek nodrošināts uz mūžu.

Arī Latvijas tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš pauda, ka nav nepieciešams mākslīgi noteikt termiņus. Siliņš un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna deputātus informēja, ka abu organizāciju biedru viedoklis dalās. Proti, nevienā no biedrībām no vienprātības par šo normu saglabāšanu vai atcelšanu. Paegļkalna norādīja: kamēr nav izstrādāta un ieviesta tiesas priekšsēdētāju atlases kārtība, kas uzticēta Tieslietu padomei, par ierobežojumu atcelšanu ir pāragri runāt.

Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) atzina, ka viņu pārsteidzis tas, ka tiesnešu starpā viedoklis par normu atjaunošanu dalās. Viņa ieskatā šis jautājums vērtējams tiesnešu kopasapulcē, tāpēc viņš balsojumos par priekšlikumiem nepiedalījās.

Jelgavas tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane, atsaucoties uz Valsts prezidenta Vējoņa iesniegto vēstuli, pauda, ka Jelgavas tiesā stagnāciju nejūt. Viņa uzsvēra, ka stagnācija tiesā nebūs atkarīga no personas nostrādāto gadu skaita, bet gan no paša cilvēka. "Cilvēks var sākt stagnēt pirmajā gadā," vērsa uzmanību Ašmane.

Valsts prezidenta pārstāvis sēdē informēja, ka Vējonis uztur savus iepriekš paustos uzskatus un savu pozīciju nemaina.

Arī deputātu viedoklis dalījās. Gunārs Kūtris (NSL) aicināja "nemainīt tiesnešus mainīšanas pēc". Deputāte Āboltiņa piekrita, ka profesionāļus ir svarīgi saglabāt, taču šie cilvēki "paši no sevis nepazudīs". Ierobežojums tieši var palīdzēt radīt jaunus profesionāļus, skaidroja deputāte.

Gala vārds šajā jautājumā būs jāsaka Saeimai. Plānots, ka tas notiks 18. janvārī.

Jau vēstīts, ka Saeima 2. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu".

Ar grozījumiem tika paplašināta Tieslietu padomes kompetence rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanās kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, kā arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.

Piemēram, likumā noteikts, ka apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Līdz šim personu šajā amatā iecēla tieslietu ministrs, saskaņojot ar padomi.

No likuma tika izslēgta norma, ka viena un tā pati persona var būt apgabaltiesas priekšsēdētājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat normatīvajā aktā ierakstīts, ka par tiesnesi var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija. Likumā veiktas arī citas izmaiņas.

Valsts prezidents iepriekš vēstulē Saeimas deputātiem norādījis, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.

Vējonis uzsvēris, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tāpēc Valsts prezidents aicināja Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!