Otrdien Saeimas apakškomisijas sēdē bija aicināti Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Tiesībsarga biroja, Latvijas Transplantācijas centra, Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības pārstāvji, lai diskutētu par donoru piekrišanu orgānu ziedošanai.
Transplantologs Jānis Bicāns skaidroja, ka šobrīd esošā likumdošana transplantoloģijas nozarē strādā labi. Ja cilvēks savā dzīves laikā nav vērsies PMLP ar iesniegumu pret orgānu izmantošanu pēc viņa nāves, tiek uzskatīts, ka viņa orgānus var izmantot. Latvijā darbojas tā saucamā prezumētā piekrišana. Bicāns atzina, ka šāda sistēma transplantācijai ir izdevīga.
Transplantācijas grupa ierasts runā arī ar mirušā vai uz nāves gultas esošā piederīgajiem. Kā atklāja Bicāns, piederīgajiem tiek jautāts, vai viņi ar iespējamo donoru ir runājuši par orgānu ziedošanu. Lielākoties – nav. Piederīgie var rakstīt iesniegumu, ka mirušais bija pret orgānu ziedošanu, šādā gadījumā viņu vēlme tiks respektēta. Transplantologiem ir sava taktika, kā runāt ar tuviniekiem, skaidroja Bicāns.
Savukārt Tiesībsarga birojs konstatējis, ka iedzīvotāju zināšanas par iespējamo orgānu izmantošanu pēc nāves ir ļoti vājas. Tās būtu nepieciešams paplašināt. Tāpat biroja ieskatā likums ir jāpadara paredzams un skaidrs, tā, lai ikviens to saprastu.
Diskusijas laikā vairākas reizes izskanēja viedoklis, ka būtu nepieciešams noskaidrot cilvēku gribu dzīves laikā. TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) piedāvāja, ka šādu funkciju varētu veikt nevis PMLP, bet, piemēram, ģimenes ārsti.
Sēdes laikā deputāti pauda arī savu personīgo nostāju šajā jautājumā. Piemēram, deputāts Gundars Daudze (ZZS) informējis savus tuviniekus, ka pēc viņa nāves var "droši atdot visu, kas man ir", savukārt deputāti Vitālijs Orlovs (S) un Mārtiņš Šics (LRA) ir PMLP vērsušies ar iesniegumu par orgānu izmantošanu. Šics atklāja, ka darījis to, jo ģimenē bija domstarpības par šo jautājumu.
Sēdes beigās izskanēja bažas, vai gadījumā, ja cilvēks būs paudis gribu ziedot savus orgānus pēc nāves, ārsti nestrādās ar pilnu atdevi, jo īpaši, ja uz miršanas gultas esošais būs "ļoti labs eksemplārs". Bicāns gan bažas noraidīja, sakot, ka ārstējošie ārsti nezina par slimnieka piekrišanu vai nepiekrišanu būt par orgānu donoru pēc savas nāves.
Noslēgumā apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešams izglītot cilvēkus šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
