Foto: Shutterstock

Eiropas Savienībā (ES) strādājošie Latvijas iedzīvotāji pēc valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas Latvijā varēs saņemt medicīnas aprūpi un pakalpojumus, taču par to būs jāmaksā vai nu valstij, kurā viņi legāli strādā un maksā nodokļus, vai arī šīm personām būs jāsamaksā brīvprātīgais maksājums, ceturtdien preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, skaidroja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Ministre uzsvēra, ka vēl nākamajā gadā kādā no ES valstīm strādājošie Latvijas iedzīvotāji tāpat kā līdz šim saņems veselības aprūpes pakalpojumus un nekas nemainīsies, bet jau sākot ar 2019. gadu kārtība mainīsies.

Ja persona ES valstī strādā legāli un veic sociālās iemaksas, tad no konkrētās valsts veselības dienesta tai būs jāsaņem izziņa un tad, valstij, kurā tiek maksāti nodokļi, būs šis veselības pakalpojums jāapmaksā.

Piemēram, Lielbritānijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlēsies veselības aprūpi saņemt Latvijā, par to būs jāmaksā Lielbritānijai. Proti, ES strādājošie varēs izmantot konkrētās valsts veselības apdrošināšanu arī Latvijā.

Savukārt otrs variants ir samaksāt Latvijā paredzēto brīvprātīgo maksājumu un tādā veidā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav iekļauti valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai.

Vaicāta, kā ārsti varēs redzēt, vai persona maksā vai nemaksā nodokļus, un vai šai personai ir pieejams plašākais pakalpojumu klāsts, Čakša norādīja, ka paredzēts, ka ārsts to varēs redzēt e-veselības sistēmā, kā arī šie dati būs pieejami Nacionālajam veselības dienestam (NVD).

Viņa uzsvēra, ka vēlme ir, lai ir pēc iespējas mazāks slogs – ārstniecības iestādes atver e-veselības sistēmu un redz, vai pacients "iekrīt pilnajā grozā" vai arī viņam ir pieejams samazinātais pakalpojumu klāts.

Uz jautājumu, vai NVD patlaban ir spējīgs ar to tikt galā un vai tam pietiek kapacitātes, ministre apstiprināja, ka NVD ir pārejas periods un tiek plānots, ka NVD kļūs "stiprāks un spējīgāks".

Šobrīd NVD vēl pietrūkst kapacitātes. NVD ir jāsaslēdzas ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, lai e-veselībā pieejamā informācija būtu ļoti precīza un pacients nebūtu cietējs.

Jau ziņots, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.

Tāpat valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības.

Lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā nākamgad būs 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas, bet 2019. gadā 3% no minimālās mēneša darba algas. No 2020. gada iemaksas būs 5% apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!