Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, šobrīd procesa virzītājs digitālās televīzijas lietā ir tiesa, tāpēc tās kompetencē ir izlemt jautājumu par Šķēles iespējamo atbildību nepatiesu liecību došanā. Par šiem jautājumiem prokurors jau septembrī runājis tiesu debatēs.
Zelčs atgādināja, ka nepatiesu liecību došanu no Šķēles puses vismaz vienā gadījumā savā spriedumā bija konstatējusi jau pirmās instances tiesa. Uz to prokurors norādījis tiesu debatēs apelācijas instances tiesai.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pagājušā svētdienā ziņoja, ka, atceļot arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 2,8 miljoniem eiro) Maltas bankā, lielāko daļu naudas iegūtu bijušais premjers un Tautas partijas (TP) dibinātājs Šķēle.
2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem šajā lietā piesprieda reālus cietumsodus, bet vēl sešiem - naudas sodus. Šajā spriedumā tiesnesis lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru Maltas bankā, jo apsūdzētais Andrejs Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis.
Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors Zelčs uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. Viņaprāt, šī nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā 6 miljoniem dolāru, kas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta, kas ir konfiscējama valsts labā.
Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iejaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma "Kempmayer". Viņaprāt, Šķēle šo projektu pārņēma pilnībā vai vismaz 90% apmērā.
Apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija "garām ejošs" interesents vai "vizionārs", kā izteicies Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē.
2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
