Uzņēmējs un bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle norobežojas no izteikumiem par to, ka viņš it kā būtu nodarbojies ar balsu pirkšanu 1996. gadā, kad atkārtoti Valsts prezidenta amatā ievēlēja Gunti Ulmani.
Pirmdien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) vaicāja Šķēlem par viņa lomu Ulmaņa pārvēlēšanā Valsts prezidenta amatā. Šķēle skaidroja, ka viņam bija izveidojusies lietišķa sadarbība ar prezidentu Ulmani viņa pirmā termiņa laikā, taču no izteikumiem, ka varētu būt nodarbojies ar balsu pirkšanu, bijušais politiķis norobežojās.
Viņš atgādināja, ka 1996. gadā uz Valsts prezidenta amatu bija "divi spēcīgi kandidāti" – Ulmanis un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Tā kā Šķēle tobrīd bija Ministru prezidents, viņam bijis jādomā, kura kandidatūra valstij, ņemot vērā tā brīža izaicinājumus, ir labāka.
Bijušais politiķis atzina, ka viņam bija izveidojusies lietišķa sadarbība ar Ulmani, tāpat tā brīža prezidents bija sevi labi parādījis, izvedot Krievijas karaspēku no Latvijas.
Šķēles ieskatā bija jāgūst koalīcijas partneru atbalsts, lai Ulmani pārvēlētu. Viņš atcerējās, ka toreiz runāja ar ļoti daudziem Saeimas deputātiem. Šķēles aplēses liecina, ka viņš tolaik par Ulmaņa pārvēlēšanu nav runājis vien ar 10 vai 15 tā brīža Saeimas deputātiem.
Savukārt Aivars Lembergs komisijai skaidroja, ka jebkura prezidenta ievēlēšana ir politisks lēmums, ko pieņem Saeimas vairākums. Viņš atminējās, ka Šķēle tolaik bija par sadarbības turpināšanu ar Ulmani. Lembergs gan komisijas sēdē apšaubīja, ka būtu iespējams iegādāties balsu vairākumu Saeimā.
Jau vēstīts, ka ekspolitiķa Šķēles uzruna komisijas sēdē nebija gara. Viņš sacīja, ka "īsti nezina, kā sākt", kā arī uzsvēra un atgādināja, ka nav saistīts ar "oligarhu lietu" un ar konkrēto kriminālprocesu.
Nedaudz izvērstāk viņš atbildēja uz komisijas jautājumiem. Vaicāts, vai no 2009. gada līdz 2011. gadam uzturējis kontaktus ar tā laika politiķi Aināru Šleseru, Šķēle atzina, ka 2009. gadā ar politiķi komunicējis maz. Šlesers vien pāris reizes esot bijis Šķēles birojā, 2010. gadā viņi tikušies, lai pārrunātu "politiskas dabas jautājumus" – apvienības "Par labu Latviju!" veidošanu.
Bijušais politiķis neatcerējās, vai Šlesers aicinājis viņu pie sevis uz viesnīcu "Rīdzene", kas gan tolaik esot bijusi populāra vieta, uz kuru devušies daudzi cilvēki.
Šķēle arī noliedza, ka savulaik būtu mēģinājis ietekmēt saturu laikrakstā "Diena", uzsverot, ka tas nav iespējams.
Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.
