Foto: Latvijas armija

Zemessardzes vienību profesionālā dienesta virsnieki un instruktori zemessargu apmācību organizē brīvdienās, un tas rada līdzīgas problēmas kā zemessargiem. Tādēļ perspektīvā pakāpeniski ir jāpalielina zemessargu apmācību dienu skaits darbadienās. Savukārt, lai motivētu uzņēmējus atbalstīt darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes un rezerves karavīru mācībās, Aizsardzības ministrija (AM) aicina izvērtēt iespēju noteikt zināmas priekšrocības šiem uzņēmējiem.

Valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās, izstrādes izpildes organizēšanu liecina, ka Nacionālie bruņotie spēki jau sākuši praktizēt jaunuzņemto zemessargu pamatapmācības organizēšanu militāro nometņu veidā vasarā, kad pamatapmācība notiek mēneša laikā speciāli organizētā nometnē. Zemessardzei ir nodoms perspektīvā pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības – piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām.

AM secinājusi, ka jārod veids, kā panākt līdzsvaru starp valsts aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamo zemessargu un rezerves karavīru apmācību un darba devēju un darba ņēmēju interesēm un motivēt uzņēmējus atbalstīt darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes un rezerves karavīru mācībās.

AM pēc citu valstu pieredzes sākusi darbu, lai veicinātu komersantu izpratni par nepieciešamo atbalstu zemessargiem un rezerves karavīriem, kā arī veidotu zemessargus atbalstošo komersantu atpazīstamību.

Lai stimulētu komersantus atbalstīt darbiniekus zemessargus un rezerves karavīrus, AM aicina izvērtēt iespēju noteikt zināmas priekšrocības publiskajos iepirkumos tiem komersantiem, kuri nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus. Vienlaikus sabiedrībai nepieciešams skaidrot šādu priekšrocību iespējamību un nepieciešamību, lai veicinātu sabiedrības izpratni. AM ir iecere reizi gadā organizēt konferenci, kurā pārrunātu darba devēju devums zemessargu un rezerves karavīru apmācību procesa sekmīgā īstenošanā.

Ņemot vērā zemessargu darba devēju sadalījumu, ir jāizvēlas katrai darba devēju grupai piemērotākās stimulēšanas metodes, norāda AM. Piemēram, valsts sektorā un pašvaldībās būtu nepieciešamas publisko attiecību kampaņas, kas iestādēm un pašvaldībām atgādina normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, bet nepieciešamības gadījumā valdībai vai premjeram ar rīkojuma dokumentu jāveicina valsts pārvaldē nodarbināto zemessargu iesaistīšanu militārajās mācībās. Tāpat valsts sektorā un pašvaldībās strādājošo zemessargu un rezerves karavīru papildu motivēšanai varētu izmantot, piemēram, apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu uz militārās apmācības laiku.

Vienlaikus ziņojumā tiek norādīts, ka apmaksāts mācību atvaļinājums vai papildu atvaļinājums nav plānots kā obligāts, finanšu līdzekļi speciāli šim mērķim valsts līmenī netiek plānoti. Tas būs katras iestādes vai uzņēmuma pārziņā. Latvijas Zemessardzes likumā iekļautā norma, ka darba devējs atbrīvo Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, paliek nemainīta.

Savukārt komersantiem motivācija varētu būt priekšrocības publiskajos iepirkumos, nosakot kā izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju darbinieku dienestu Zemessardzē.

Tāpat informatīvais ziņojums kā iespēju piedāvā nodokļu atvieglojumus par darbinieku Zemessardzes mācībās pavadītajām darbadienām un kompensāciju par nesaņemto peļņu darba ražīguma samazināšanās dēļ zemessarga prombūtnes laikā.

Runājot par nodokļu atvieglojumiem, tiek norādīts, ka tas būtu izdevīgs un saprotams risinājums uzņēmējiem, kuri neieguldīs peļņu attīstībā. Atvieglojumu apmērs tiktu noteikts pēc uzņēmumā reāli nodarbināto zemessargu skaita, zemessargu militārajās mācībās pavadīto darbadienu skaita un mācībās vai dienesta uzdevumu izpildē gada laikā pavadīto dienu kopējā skaita, kas ir vismaz 20 dienas. Par katru darbinieka – zemessarga – militārajās mācībās pavadīto darbadienu varētu noteikt uzņēmuma ienākuma nodokli ar, piemēram, 20 eiro atlaidi. AM izrēķinājusi, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus. Pieņemot, ka gada laikā ne vairāk kā puse zemessargu tiks iesaistīta militārajās mācībās piecas dienas darbalaikā, valsts budžets nesaņems 400 000 eiro.

Individuālajiem komersantiem un pašnodarbinātajiem tiek izskatīta iespēja par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem par darbinieku Zemessardzes mācībās pavadītajām darbadienām. Individuālie komersanti un pašnodarbinātie maksā IIN par saviem saimnieciskajiem ieņēmumiem, kas pēc būtības pielīdzināms uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumam. AM norāda, ka jāapsver iespēja nodokļu reformas kontekstā nodrošināt šīs uzņēmējdarbības formas pārstāvjiem IIN atvieglojumus pēc līdzīgas formulas kā valsts akciju sabiedrībām un komersantiem.
Pieņemot, ka gada laikā ne vairāk kā puse zemessargu – individuālo komersantu un pašnodarbināto – tiks iesaistīta militārajās mācībās piecas dienas darbalaikā, valsts budžets nesaņems 34 900 eiro.

Ziņojumā norādīts, ka nodokļu atvieglojumu ieviešana darba devējiem, kuri nodarbina zemessargus, tiek apsvērta kā teorētiska iespēja nākotnē. Tādēļ ziņojumā netiek apskatīti finansējuma avoti, lai kompensētu nodokļu atvieglojumu dēļ radušos zaudējumus.

AM meklē arī citus risinājumus zemessargu darba devēju stimulēšanai, tostarp vērtē iespēju kompensēt no AM budžeta darba devējiem ražīguma zaudējumus, kas radušies zemessargu iesaistīšanas mācībās darbadienās dēļ. Lai darba devējam kompensētu vai daļēji kompensētu zaudējumus, jāizstrādā kompensācijas noteikšanas un izmaksas mehānisms, norāda AM.

Būtisks nosacījums, nosakot kompensāciju izmaksu, ir kompensēt zaudējumus tikai par tiem zemessargiem, kuri piecas darbadienas ir piedalījušies kolektīvajā apmācībā, bet gada laikā kopumā ir piedalījušies militārajās mācībās vismaz 20 dienas. Kompensāciju izmaksa jāattiecina uz privātajiem komersantiem, un uz valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem nav attiecināma.

AM līdz 2018. gada 1. martam jāsagatavo nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai īstenotu ziņojumā minēto. Tāpat AM būs jāturpina strādāt pie kompensācijas darba devējiem aprēķināšanas mehānisma izstrādes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!