Vaicāts par viņa attiecībām ar bijušo politiķi Aināru Šleseru, Gulbis norādīja, ka Šlesers ir viens no viņa pārstāvētā juridiskā biroja klientiem, tāpat Šlesera laikā viņš strādājis ministrijā. Darījuma attiecību vai kopīga biznesa ar Šleseru viņam neesot bijis un nav arī tagad. Gulbis saņēmis un aizvien saņem atlīdzību par Šleseram sniegtām konsultācijām.
Vaicāts par Šlesera pašreizējām interesēm SIA "Rīgas Tirdzniecības osta", Gulbis sacīja, ka par to jājautā pašam Šleseram, jo nekādas "dziļas sarunas par to nav bijis". Savukārt vaicāts, vai Šlesers ar viņu pārrunājis juridiskas shēmas, slēptas īpašumtiesības un legalizācijas procesu, Gulbis uzsvēra, ka arī tas jājautā Šleseram, jo viņam nav zināmi fakti par Šlesera slēptām īpašumu tiesībām.
"Man nekad nevienā brīdī nav bijusi informācija, ka Šlesera kungam kaut kas slēpti piederējis," uzsvēra Gulbis, piemetinot, ka neatceras, ka Šlesers būtu lūdzis viņam padomu, lai kļūtu par legālu līdzīpašnieku RTO.
Gulbis klāstīja, ka viņam bijušas ilgstošas sarunas ar banku par iespēju iegādāties daļu RTO, tāpat viņš vairākkārt braucis uz dalībnieka (uzņēmuma īpašnieka) mītnes zemi, iepazinies ar dokumentiem, runājis ar īpašnieka juristiem un tādējādi pārliecinoties, ka kapitāldaļas pieder Viesturam Koziolam.
Tāpat jurists norādīja, ka par Šlesera darījumiem ārpus SIA "Avadel" viņš bijušo politiķi konsultējis neesot. "Ikdienas saimnieciskajās aktivitātēs papildu konsultācijas nesniedzu," sacīja Gulbis.
Uz komisijas jautājumu, vai SIA "Avadel" aizdevuma darījums bijis fiktīvs, Gulbis atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka vairākkārt tiecies ar Koziola juristiem, pārrunājis līguma nosacījums, procentus un Koziolam pat sūtīti pirmstiesas paziņojumi, kad viņš nav spējis samaksāt. "Cik man zināms, darījums patiess. Nekādu fiktivitāti neredzu," paskaidroja Šlesera konsultants.
Komisijas loceklis Andrejs Judins vairākkārt jautāja kāpēc kriminālprocesā Gulbis atteicās sniegt liecības, jo viņam bijis tikai liecinieka statuss. Gulbis norādīja, ka kratīšanas dienā sniedzis liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tomēr savu atteikumu atkārtoti liecināt, viņš pamatoja, sakot, ka lēmumā par kratīšanu nepārprotami esot bijis pateikts, ka viņam zināms, ka "Šleseram kaut kas slepeni pieder un ar manu palīdzību veic legalizēšanu".
Viņš to esot uzskatījis par izmeklēšanas taktiku – sākotnēji viņam piešķirt liecinieka statusu, bet pēc tam to mainīt. Līdz ar to viņa advokāts ieteicis kriminālprocesā neliecināt. "Es jau paskaidroju, ka manā rīcībā nekad nav bijusi informācija, ka Šleseram slēpti pieder kāds no aktīviem. Izmeklētāja taktika un pozīcija bija visiem spēkiem pierādīt pretējo," viedokli pauda konsultants, piebilstot, ka "šādi formulēta mana iesaiste procesā nebūt nenorāda uz mani kā liecinieku – tā bija vienkārši izmeklētāja taktika".
Judins pauda neizpratni, kāpēc Gulbis atteicies liecināt, ja viņš neko sliktu nav izdarījis. Gulbis uz to norādīja, ka, viņaprāt, tas bijis politisks process un viņam neesot bijusi nekāda interese tajā iesaistīties.
Prokurors Leja, komisijas sēdes izskaņā, atbildot uz Judina jautājumu, paskaidroja, ka Gulbja procesuālais statuss sākotnēji lietas materiālu lielā apjoma dēļ tika noteikts kļūdaini.
Prokurors skaidroja, ka Gulbja stāvoklis ne ar ko neatšķīrās no personām, pret kurām bija uzsākts kriminālprocess, un pastāvēja pilnīgi pietiekošs pamats, lai iegūtu statusu – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Izmeklētāji kļūdu sākotnēji nebija pamanījuši, tāpēc Gulbis palicis liecinieka statusā.
Vienlaikus Leja norādīja, ka tad, kad kļūda konstatēta, tā pārrunāta un secināts, ka ir lieki vērtēt, cik pamatoti vai nepamatoti atteikties no liecināšanas. Tāpat Leja norādīja, ka pat gadījumā, ja Gulbis trešo reizi būtu aicināts jau citā statusā, nekas no tā nemainītos.
Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.
