Foto: LETA

"Oligarhu lietas" Saeimas parlamentārs izmeklēšanas komisijas loceklis un Saeimas deputāts Andrejs Judins (V/Par!), lasot lietas materiālus, konstatējis, ka ir vairākas ministrijas, kurās to padotībā esošās valsts kapitālsabiedrības darbojas kā "barotavas", portālam "Delfi" pastāstīja Judins.

Pirmdien izmeklēšanas komisija uzklausīja bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru jautājumā par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem, savukārt zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un bijušo Saeimas deputātu un pašreizējo Ozolnieku domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu, kurš savulaik bijis satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks, bet vēlāk strādājis par Rīgas Centrāltirgus vadītāju, – kā kriminālprocesā iesaistītās personas. Komisijas sēdē Judins aicinātajiem jautāja gan par iepirkumu konkursiem, gan par ziedojumiem partijām.

Komisijas sēdē Judins izteicās, ka "oligarhu lietas" materiāli liecina, ka ir vairākas ministrijas, kuras izmanto to padotībā esošās valsts kapitālsabiedrības kā savas "saimniecības".

Pēc komisijas sēdes vaicāts, par kurām ministrijām ir runa, Judins portālam "Delfi" atbildēt nevarēja, norādot, ka nevar šo informāciju izpaust, jo tas ir materiālos, kuru piekļuvei nepieciešama pielaide valsts noslēpuma objektam. Arī ministriju, kurās šāda prakse novērojama, skaitu viņš nevarēja izpaust. "Maksimālais, ko es sēdē varēju, ir uzdot jautājums," noteica Judins.

Savukārt lūgts aprakstīt shēmu, kā izpaužas "barotavas", Judins skaidroja: "Shēma ir ļoti vienkārša. Pārņem ministriju savā varā, ministrs ir savējais. Pēc tam ministrs valsts sekretāru un citus ministrijas darbiniekus nostāda situācijā, ka nu būs jāklausa un jāstrādā, kā ministrs liek, ja viņi vispār grib turpināt tur strādāt. Daļa no viņiem saņem iespēju pārstāvēt ministriju valsts kapitālsabiedrībās un līdz ar to viņu atlīdzība pieaug. Paskatieties, kādas ir atlīdzības ministriju cilvēkiem."

Tālākā shēma paredz, ka kapitālsabiedrībās tiek veidota valde, kas ir lojāla politiķiem. "Pēc tam gatavo konkursus. Ir kaut kāds iepirkums, piemēram, dažu miljonu apmērā. Rodas jautājums, kurš uzvarēs. Tiek identificēts uzņēmumus – ir kaut kādi uzņēmumi, ar kuriem ir laba sadarbība. Lai viņi dabūtu pasūtījumu, kas ir vajadzīgs? Lai viņi uzvarētu konkursā, lai viņu piedāvājums būtu labāks nekā pārējiem. Ar viņiem ir saskaņots – ko viņi maksās, cik maksās, kam maksās. Par tiem procentiem es jautāju un mēģināju saprast, cik tad viņi maksā. Pēc tam tā specifikācija tiek taisīta tāda, lai tieši pārējie šo iepirkumu nedabūtu. Līdz ar to šis uzņēmums, kas bija izvēlēts, uzvar. Pēc tam daļu naudas atmaksā caur ziedojumiem partijām. Viņi ne obligāti paši ziedo, bet ziedo viņu radinieki, paziņas, tiek meklēti citi, kas ziedos, kas arī ar likumu ir aizliegts. Un plus ir kaut kāds "kešs", skaidrā nauda, kas arī nododama atpakaļ šīm amatpersonām," skaidro Judins.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!