Krievijai jāuzņemas pilna atbildība par tās agresīvajām darbībām Ukrainā, uzsver Rinkēvičs  (73)

Nav pieņemami, ka atsevišķām EDSO dalībvalstīm ir fundamentāli pretrunīga izpratne par pamatprincipiem un vērtībām, par ko liecina Krievijas agresija pret Ukrainu, ignorējot Ukrainas neatkarību, vienotību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, atzīmē ĀM. Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijai jāuzņemas pilna atbildība par tās agresīvajām darbībām Ukrainā. Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu diplomātiskajiem centieniem atrisināt krīzi Normandijas formāta un trīspusējās kontaktgrupas ietvaros, panākot pilnīgu Minskas vienošanos izpildi.

Ministrs atzina, ka nepieciešama lielāka organizācijas politiskā griba un centieni panākt risinājumu iesaldēto konfliktu risināšanā Eiropā. EDSO ir platforma šādu konfliktu risināšanai, taču ir jābūt stingrākai politiskajai gribai, lai panāktu reālu sasniegumu.

Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka drošība Eiropā nozīmē arī cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas un pamatbrīvību ievērošanu, tādēļ nepieciešams turpināt darbu, lai stiprinātu EDSO autonomās institūcijas un to neatkarību.

EDSO Ministru padomes laikā Rinkēvičs piedalījās īpašā sanāksmē par cilvēktiesību situāciju Krimā, informē ĀM pārstāvji. Viņš pauda satraukumu par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimā, it īpaši par Krimas tatāru cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošanu kopš Krievijas īstenotās Krimas pussalas aneksijas. Būtiski, ka šis jautājums tiek uzturēts starptautisko organizāciju dienaskārtībā, uzsvēra ministrs.

Sanāksmes laikā ministram notika vairākas divpusējās tikšanās, tostarp ar Lihtenšteinas ārlietu, izglītības un kultūras ministri Aurēliju Friku, lai pārrunātu Latvijas un Lihtenšteinas divpusējās attiecības, kā arī ar EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Lamberto Zanjēru, lai apspriestu Krimas tatāru cilvēktiesību situāciju un galvenās aktualitātes Latvijā.

Jau ziņots, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.