Tikai 11% Latvijas iedzīvotāju var atļauties kvalitatīvu mājokli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses. Tas mudinājis ministriju strādāt pie iespējamajiem atbalsta instrumentiem mājokļa pieejamības nodrošināšanai.
Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar mājokļu pieejamības problēmām un risinājumiem.
EM padomā ir vairāki potenciālie atbalsta instrumenti. Viens no tiem ir ilgtermiņa aizdevums īres ēku būvniecībai, palielinot pašvaldības maksimālo slieksni saistību apjomam pret plānotiem pamatbudžeta ieņēmumiem tieši dzīvojamā fonda izveidei vai atjaunošanai, komisijas sēdē atklāja EM pārstāvis Edmunds Valantis.
Tiek vērtēta arī iespēja piešķirt 10 % lielu grantu īres namu būvēšanai vai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi ēku atjaunošanas gadījumā. Tāpat viens no potenciālajiem instrumentiem varētu būt iekļauts likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka no maksātāju ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz ēku atjaunošanas un pārbūves izdevumus 50 % apmērā līdz 2000 eiro gadā.
Šobrīd mājokļu tirgū ir virkne problēmu – neveidojas jauns īres tirgus, dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis neuzlabojas, kā arī dzīvojamais fonds noveco. Tas viss, kā norādīja Valantis, saistīts ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Lai veicinātu mājokļu politiku, šobrīd svarīgi veicināt īres segmentu, taču ilgstošā un neefektīvā strīdu risināšana to neļauj.
Īres segmenta paplašināšanās veicinātu arī Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, atzīmēja EM pārstāvis.
Latvijā jaunuzbūvētajās daudzdzīvokļu mājās mitekļi ir domāti pārdošanai, nevis īrei. Tāpat to skaits ir zems, kopš 1993. gada uzcelti vien 2 % jaunu daudzdzīvokļu ēku.
Tāpat EM atskārtusi, ka palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pieejama ļoti ierobežotam personu lokam un ierobežotā apjomā. "Mēs esam vieni no skopākajiem Eiropā," skaidroja Valantis.
Vēstīts, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pētījumā aicina Latviju nodrošināt pieejamu mājokļu tirgu.
Tieši pieejami mājokļi ir svarīgs attīstības un darbaspēka mobilitātes virzītājspēks. Pieejamu mājokļu neesamība Rīgā kavē tās un tautsaimniecības produktivitātes attīstību, uzsvērts pētījumā. OECD norāda, ka Latvijā tikai 13% no iedzīvotājiem dzīvo īrētos mājokļos.
Saskaņā ar "Eirobarometra" pētījumu, kas veikts 2015. gadā, 61% respondentu norādījis, ka Rīgā ir grūti atrast kvalitatīvu mājokli par saprātīgu cenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
