Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jūrnieki Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) laikā, pateicoties savai nodarbei, salīdzinājumā ar citām profesijām visbiežāk bija iesaistīti kontrabandā, liecina Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pētnieka Alda Daugavvanaga jaunākā publikācija.

Izpētes komisija vienā no jaunākajām publikācijām raksta, ka, apzinoties riskus, padomju varas režīms bija izveidojis sistēmu, lai kontrolētu padomju kuģu ekipāžas un veiktu to politisko audzināšanu, ar ko nodarbojās kapteiņa pirmais palīgs.

Pētījumā aprakstītas vairākas krimināllietas, kas, pēc autora domām, visuzskatāmāk raksturo to, kā un cik padomju tiesību sistēma un ekonomikas organizācija ir ietekmējusi kontrabandu un kā iespaidā veidojusies kontrabandā apsūdzēto personu tiesiskā izpratne. Šīs lietas raksturo arī tādi aspekti kā vecums, kontrabandas prece un tās iegūšanas veids. Vienā no krimināllietām aprakstīta arī bijušā "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa līdzdalība kontrabandas darbībās.

90 neilona mēteļi

1966. gadā kādā no krimināllietām, kā raksta Daugavvanags, VDK daļas priekšnieks apakšpulkvedis Jānis Kiršteins izmeklēšanas gaitā konstatējis, ka pilsonis Ivars Straume bija nopircis komisijas veikalā mākslinieka Ludolfa Liberta gleznu "Venēcijas skats" par 120 rubļiem un "Dārzs" par 43 rubļiem un Rīgas tirdzniecības ostā, apejot muitas iestādes, nodevis Somijas karoga kuģa kapteinim aizvešanai uz Zviedriju skolasbiedra tēvam Ernestam Vanagam.

Kā atlīdzību Straume no Vanaga saņēmis pasta sūtījumu ar neilona segu, diviem neilona lietusmēteļiem un vienu kombinē. Sūtīto viņš pārdevis komisijas veikalos. Turklāt izmeklēšanā bija noskaidrots, ka Straume kopā ar līdzgaitnieku Teodoru Ausēju vairākkārt esot uzpirkuši no Vācijas Federatīvās Republikas karoga kuģa "Hornbaltic" jūrniekiem neilona lietusmēteļus, lai pārdotu ar vairāku personu atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!