Vairākums ārvalstīs strādājošo zinātnieku optimistiski raugās uz iespējām veidot dažāda veida sadarbību ar Latvijas zinātniekiem, secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) pētījumā "Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana".
Kopumā pētījuma ietvarā aptaujāti 390 zinātnieki, no kuriem 16 - ar padziļināto interviju palīdzību.
Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šādai informācijai būs plašs pielietojums nākotnē, veidojot ciešāku abpusēju sadarbību, jo dažādās pasaules malās strādā daudzi simti Latvijas zinātnieku. Lielākā daļa, kā secināts pētījumā, no viņiem vēlas dot ieguldījumu Latvijas attīstībā, lai arī profesionālā karjera tiek veidota ārvalstīs.
Pētījums DMPC direktores Intas Mieriņas vadībā norisinājās no jūlija līdz novembrim, veicot arī plašu Latvijas izcelsmes zinātnieku aptauju ārvalstīs.
Latvijas izcelsmes zinātnieki strādā visdažādākajās un ļoti prestižās ārvalstu zinātniskajās institūcijās ASV, Francijā, Zviedrijā, Vācijā un citās valstīs. Zinātnieku skaits mūsu valstī turpina samazināties, un tas, kā uzsver pētījuma autori, noris arī uz emigrācijas rēķina.
"LU līdzšinējie pētījumi ir skaidri parādījuši diasporas pārstāvju zināšanu potenciālu, īpaši attiecībā uz inovāciju radīšanu, zināšanu ietilpīgiem produktiem un Latvijas industriālās telpas paplašināšanu," norādīts ĀM preses paziņojumā.
Mieriņa atzīst, ka sadarbības iespējas ar zinātnes diasporu līdz šim Latvijā nav pietiekoši apzinātas un izmantotas.
"Pētījums atklāj, ka vairākums ārvalstīs strādājošo zinātnieku optimistiski raugās uz iespējām veidot dažāda veida sadarbību ar Latvijas zinātniekiem. Sadarbības formas, kurās zinātnieki visvairāk būtu gatavi iesaistīties un jau iesaistās, ir vieslekciju lasīšana, uzstāšanās konferencēs, kopīgas publikācijas, kā arī individuāla iesaiste Latvijas zinātnieku īstenotajos projektos. Neizmantotas iespējas Latvijā ir diasporas zinātnieku iesaiste administrēto projektu vērtēšanā, kurā šobrīd darbojas tikai 3,4%, bet to būtu gatavi darīt 39% diasporas zinātnieku. Tāpat viņu zināšanas būtu vērtīgas un noderīgas Latvijas studentu darbu vadīšanā un recenzēšanā, zinātnisko monogrāfiju recenzēšanā, kā arī darbojoties kādas Latvijas akadēmiskās, valsts vai privātās organizācijas vadībā vai sniedzot konsultatīvu atbalstu," uzskata Mieriņa.
Pētījumā zinātnieki tika aicināti sniegt atbildes par 2018. gadā plānoto Pasaules latviešu zinātnieku kongresu. 21% no diasporas zinātniekiem zināja par tā norisi, 4% no aptaujātajiem jau bija plānojuši uz to ierasties, savukārt 45% apsver iespēju kongresā piedalīties. Kā galvenie iemesli, kas diasporas zinātniekus piesaista šim forumam, tiek minēti iespēja saglabāt saikni ar Latviju, būt informētam par notiekošo Latvijā un Latvijas zinātnē.
"DMPC pētījumi ir nozīmīgi gan diasporas politikas veidotājiem un īstenotājiem, gan arī diasporai un Latvijas sabiedrībai kopumā. Ārlietu ministrija un pētnieki augstu vērtē diasporas zinātnieku aktivitāti šī pētījuma gaitā, kas ļauj ar optimismu raudzīties uz aktīvāku zinātnes diasporas iesaisti un sadarbības veidošanu nākotnē," rezumē ĀM pārstāvji.
