Foto: PantherMedia/Scanpix
Vairākas pašvaldības Latvijā ir ierautas konfliktos ar uzņēmumiem, ko bija nolīgušas Eiropas fondu naudas piesaistē. Juristu un uzņēmēju grupa radījusi shēmu, kas ļauj pašiem gatavot pašvaldību iepirkumu konkursus un tajos uzvarēt, svētdien, 26. novembrī, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā piemēru raidījums min Talsu pašvaldību, kas ir izlēmusi pārbūvēt padomju laiku ēku bibliotēkas vajadzībām. Lai to izdarītu, pilsēta izvēlējusies firmu, kas sagatavo projektētāja konkursu. Savukārt tajā uzvarējis uzņēmums, kas cieši saistīts ar nolikuma sagatavotāju. Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka abas kompānijas pāris gadus laikā ir uzvarējušas ap septiņdesmit konkursos par juridiskajiem pakalpojumiem un projektu sagatavošanu visā Latvijā.

Kā vēsta TV3, Talsos šogad bija jāsākas modernas bibliotēkas būvniecībai. Tās vajadzībām tikusi atvēlēta padomju gadu veikala ēka, kuras pārbūve izmaksātu trīs miljonus eiro. Projekts uzvarējis Vides investīciju fonda konkursā un saņems 1,4 miljonus no Emisijas kvotu naudas. 1,6 miljonus maksās pašvaldība.

Sākotnējo skiču projektu izstrādājusi SIA "Campaign". Uz šī skiču projekta pamata pašvaldība izsludināja būvniecības un projektēšanas iepirkumu. Savukārt tajā uzvarējusi firmu apvienība, kuras sastāvā ir arī SIA "Campaign".

Tomēr pārbūves darbi aizkavējušies. Pavasarī notikušajās vēlēšanās mainījās pašvaldības vadība. Jaunie pilsētas saimnieki, izvērtējot dārgo bibliotēkas projektu, atklāja, ka ir saskatāmas interešu konflikta pazīmes izpildītāju pusē.

"Pašvaldība konstatēja, ka viena persona strādā gan firmā "Campaign", kas uzvarēja būvniecības un projektēšanas konkursā, gan ir īpašnieks firmai LBFT, kam celtniecība jāuzrauga. Likums šādu situāciju nepieļauj," raidījumam stāsta pašreizējais Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis ("Mēs – Talsiem un novadam").

"Nekā personīga" žurnālisti izpētījuši, ka ar projektēšanas uzņēmumu "Campaign" saistīta arī firma "Cvir", kas pašvaldības uzdevumā sagatavoja konkursa noteikumus projektētāja izvēlei.

Talsu bibliotēkas projektā darbojās trīs saistītās firmas. Viena gatavoja konkursu, otra tajā uzvarēja un projektē būvdarbus, trešā to visu uzrauga.

SIA "Cvir" īpašniece ir Rūta Ligere. Publiskās datu bāzes liecina, ka viņas vīram, uzņēmuma juristam Robertam Ligeram ir ciešas saites ar konkursos uzvarējušās projektētāju firmas "Campaign" valdes locekli Māri Sedlenieku. Abi vienlaikus bijuši kāda uzņēmuma valdē, Ligers 2014. gadā izsniedzis aizdevumu kompānijai, kurā kapitāla daļas tagad pieder Mārim Sedleniekam. Maija beigās Sedlenieks no "Campaign" valdes ir aizgājis. Tagad šo amatu ieņem Roberta brāļa sieva Edīte Ligere.

Sarunā ar raidījumu jurists Ligers saka, ka likums konkrēti pasaka, kas ir interešu konflikts, viņi ievēro interešu konfliktu likuma izpratnē. "Nekā personīga" uzdotos jautājumus viņš sauc par konspirācijas teoriju, ko nekomentēs.

"Es varu pateikt tikai to, ja man likums uzliek rāmi, tad man stingri tajā rāmī jāieturās un ne vairāk, kas ir tajā rāmī, es nedaru," raidījumam saka Ligers.

Lūgts izskaidrot komercķīlu, ko viņam izsniedzis bijušajam "Campaign" darbiniekam Mārim Sedleniekam piederošs uzņēmums, Ligers kļuva nevaļīgs un no atbildes izvairījās, nosaucot to par dziļi privātu jautājumu.

Lai gan uzņēmums "Campaign" ir mainījis īpašniekus, tā juridiskā adrese joprojām ir Sedlenieku vecāku mājās, Rīgā, Sakas ielā.

Publisko iepirkumu likums neaizliedz konkursā piedalīties personām, kas strādājušas pie iepirkuma nolikuma sagatavošanas. Taču tad par to ir jāzina pasūtītājam. Jāraugās, lai šim pretendentam nebūtu priekšrocību un par šo faktu jāinformē citi pretendenti. Talsos tā nav noticis. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs noliedza, ka būtu zinājis, ka konkursa nolikuma sagatavotājs un firma, kas konkursā uzvarēja, ir saistītas.

Bijušais Talsu novada izpilddirektors Aldis Vilsons saka, ka ar juristu Ligeru nav pazīstams un, iespējams, tā ir tikai sakritība, ka šie cilvēki visu laiku ir vinnējuši projektus.

Konkursa nolikuma rakstītājs "Cvir" prasības projektētājiem ir noteicis ļoti stingras un specifiskas, kas sašaurina pretendentu loku. Projekts ir jāsagatavo Būves informācijas modelēšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka projektētājam datorā jāuzzīmē būves trīs dimensiju modelis, kurā ir apkopota visa tehniskā informācija par celtni. Sākot ar sienu ķieģeļu aprakstu, beidzot ar elektrības vadu un apkures cauruļu novietojumu. Vienkāršoti skaidrojot, ēka vispirms jāuzbūvē virtuālajā vidē.
Lai gan iepirkums sludināts tikai par skiču projektu, jeb būvprojektu minimālā sastāvā, nolikumā prasīts piesaistīt virkni speciālistu, kam ir nopietna projektēšanas pieredze strādājot šajā sistēmā.
Kā vērtē Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, konkrētajam objektam latiņa uzlikta nesamērīgi augsta

"Tā ir tikai viena no sadaļām, kas samazina konkurenci. Nolikumā prasīts, lai firmai kontā būtu brīvi 20 tūkstoši. Turklāt pašvaldība sola maksāt tikai pēc darbu pabeigšanas. Ja projektētājs vēlas avansu, tas samazina viņa piedāvājuma konkurētspēju," saka Rožulapa.

"Campaign" uzvarēja bibliotēkas projektēšanas iepirkumā un konkurentu viņiem nebija. Firma pati neveica projektēšanu. Darbiņš uzticēts apakšuzņēmējam. Turklāt bibliotēka nav vienīgais objekts, ko Talsu pašvaldība projektēšanu uzticējusi kompānijai "Campaign". Tādu projeku ir 11.

Kā atklāt Edgars Zelderis, SIA "Campaign" divu gadu laikā samaksāta visa summa pēc līgumiem – kopā 570 tūkstoši eiro, neskatoties uz to, ka atsevišķos projektos darbi vēl nav pabeigti. Turklāt visos projektos faktisko darbu veic citi, apakšuzņēmēji.

"Mums ir zināma neskaidrība ar to, pēc kādiem principiem iepriekšējā vadība izvēlējās pasūtīt tieši šādus projektus. Šobrīd realizēts nav neviens," saka Zelderis. Turklāt pašvaldībai nemaz neesot naudas, lai visu saprojektēto uzbūvētu. Arī aizņemties tik daudz nevarot.

Līdzīga situācija līdz šā gada pašvaldību vēlēšanām firmām "Campaign" un "Cvir" bijušas arī Mērsraga pašvaldībā. Iepriekšējā domes vadība bijusi firmām ļoti pretimnākoša. "Cvir" sniedzis juridiskos pakalpojumus un gatavojis konkursu nolikumus. Vismaz divos no tiem uzvarējis "Campaign". Tostarp par sporta zāles būvniecību pie Mērsraga vidusskolas. Projekts bija paredzēts iesniegšanai Vides investīciju fondā, lai pretendētu uz naudu, kas iegūta no Emisijas kvotu izsolīšanas. Darbs pie projekta sākās vēl pirms valdība bija pateikusi, kas uz atbalstu varēs pretendēt. Naudu pašvaldība nedabūja, jo firmu sagatavotā iecere neatbilda valdības noteikumiem. Tagad pašvaldība sporta zāli būvē par saviem līdzekļiem, ņemot kredītu.

Īsi pirms vēlēšanām ar "Cvir" noslēgts jauns juridisko pakalpojumu līgums. Jaunajai novada vadībai to izdevies izbeigt bez tiesāšanās.

"Es ieraudzīju, ka mums ir līgums vairāk nekā 100 000 eiro uz trīs ar pusi gadiem un rēķins ir 2000 eiro mēnesī par juridiskajiem pakalpojumiem, protams bija skaidrs, ka mēs to nevaram atļauties maksāt nekādā viedā un arī lielai pilsētai, tas ir ļoti dāsns atalgojums," raidījumam saka Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš ("Mēs Mērsraga novadam").

Rojas pašvaldībai, kurai, kā atklāj Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, firma "Cvir" pati pieteikusies saistībā ar ieceri atjaunot laternas galvenajā ielā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tobrīd izstrādāja noteikumus par atbalstu pašvaldībām, kas vecās kvēlspuldzes ielu apgaismojumā nomainīs uz daudz izdevīgākajām LED lampām.

"Jā informācija bija lielāka kā citiem, viņi arī teica, ka viņiem tur ministrijā strādā cilvēks, kas strādā uz viņiem. To ka viņi mudinātu iesaistīties pretlikumīgās darbībās, tā nebija," stāsta Kārkliņa.

Kad projekts bija gatavs, izrādījās, ka pašvaldībai nekāda dižā ekonomija nesanāk. Pašvaldība projektu konkursā nemaz nepieteica. Bija iebildumi pret nekvalitatīvi sagatavotu projektu un viss beidzies ar tiesvedību.

Vides investīciju fondā noliedz, ka firmas "Cvir" cilvēkiem varētu būt informācija, kādi noteikumi būs nākamajās programmās, vēl pirms valdība par tām lēmusi.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka uzņēmums "Campaign" divu gadu laikā ir uzvarējis 60 iepirkumos par projektēšanu, būvuzraudzību un energosertifikāciju. SIA "Cvir" šajā periodā ir uzvarējuši astoņos konkursos par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Uzvaras iepirkumos, iespējams, ir pat vairāk, jo no 1. marta ir spēkā jauns likums, kas ļauj nepublicēt iepirkumus, kuru summa ir zem 10 tūkstošiem eiro.

Firmas "Cvir" gatavotajos konkursos "Campaign" uzvarējis arī Stopiņu novadā, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, Rīgas stila, modes un profesionālajā vidusskolā un vēl vismaz desmit citās iestādēs vai pašvaldībās. Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka var reaģēt tikai uz sūdzībām par iespējamiem negodīgiem konkursiem. Šādas aizdomīgas vienošanās varētu vērtēt arī konkurences padome, taču tā var reaģēt, tikai rakstot brīdinājuma vēstules iestādēm, ka tā nav labā prakse.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!