Jau ziņots, ka ilggadējā ministrijas ierēdne darbu ministrijā pameta 1. novembrī.
Intervijā laikrakstam viņa uzsver, ka ministra ierosinājums pāriet uz mācībām tikai valsts valodā ir pareizs, taču tas neesot primārais izglītības reformas jautājums.
"Šobrīd izglītībā ir viena liela pārmaiņa: tā ir izglītības satura reforma. To veikt ir pats pēdējais laiks. Pārējais ir pakārtots vai ar to saistīts, tajā skaitā valodu joma. Tāpēc ministra lēmums ir pareizs, bet tas nedrīkstēja būt konvulsīvs. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, kā tos īstenosim, jābūt skaidriem vismaz nākamajiem trīs soļiem. Turklāt ir jārunā ar sadarbības partneriem, ar tiem, kam būs jāīsteno šīs pārmaiņas. Ja nav pagūts runāt pirms lēmuma pieņemšanas, jārunā pēc tam, cik ātri vien iespējams," sacīja Papule.
Viņa intervijā sacīja, ka skolās ir zinoši direktori un pedagogi, taču nu viņi jūtas uzmesti, apdraudēti.
"Savukārt, ja viņi laikus būtu uzrunāti, kopā būtu iespējams izstrādāt darbības plānu. Tagad sanāk tā, ka ministrijā pieņem lēmumu, bet jāīsteno tas būs skolām, tām faktiski pasaka: nu tā ir jūsu problēma, dariet, ko gribat, bet īstenojiet mūsu plānu. Tam bija jābūt mūsu kopējam darbam," vērtēje Papule.
"Politiskajiem lēmumiem ne vienmēr apakšā ir plāns. Tā var būt, ja vien ministrs var paļauties uz stipru ieviesējinstitūciju. Taču šobrīd tā nav, un tagad ir skaidrs tikai pirmais solis. Ir skaidrs, ka būs vajadzīgas izmaiņas likumā. Kaut kas būs jādara ar skolām un skolotājiem, taču, kas tieši, pagaidām nav saprotams," viņa skaidroja.
"Tik nopietnu lēmumu attiecībā uz mācību valodu nedrīkst pieņemt pēdējā elpas vilcienā, pieļaujot, ka reformu īstenos kāds cits. Taču: kurš būs tas cits?" intervijas laikā jautāja Papule.
"Tomēr, kā jau teicu, lēmums nedrīkstēja būt konvulsīvs. Šis lēmums izskatās kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa," viņa pieļāva.
"Jau tagad pamatskolā būtu jāieliek pietiekams fundaments, lai cittautieši vidusskolās varētu mācīties tāpat vai gandrīz tāpat kā latvieši. To "Skola 2030", izstrādājot jauno mācību saturu, ņēma vērā. Un tādā ziņā mācību valodas reforma ir likumsakarīgs solis. Taču daudz kas būs atkarīgs no skolotāju meistarības," uzskata eksperte.
Jau ziņots, ka ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas 23. oktobrī iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā.
6. oktobrī Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Pēc šo jautājumu apspriešanas koalīcijas sēdē Ministru prezidents norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
