Jau vēstīts, ka Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi Rīgā sākās jau pulksten 9 ar devkalpojumu Doma baznīcā, kam sekoja vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, pulksten 13 laukumā pie Brīvības pieminekļa notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāra parāde, bet pie Rīgas pils būs svinīgā godasardzes maiņa.

No pulksten 16 būs pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem", kura laikā notiks gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kā arī folkloras kopu, vīru kopas "Vilki", "Skandinieki", "Vilkači", orķestra "Ducele" un etnoroka grupas "Laimas muzykanti" koncerts Latviešu strēlnieku laukumā.

Tradicionāli būs arī uguns plosta palaišana Daugavā, bet vakarā pie Rīgas pils vēsturiskās sienas tiks aizdegtas svecītes.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.