Latvijas Saeimas pirmajā sasaukumā, kas turpināja Satversmes sapulces iesākto darbu, tika ievēlēti 100 deputāti. Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī. Vēlēšanās varēja piedalīties gan vīrieši, gan sievietes, taču tikai no 21 gada vecuma. Šajās vēlēšanās piedalījās 82,2% balsstiesīgo jeb vairāk nekā 800 000 cilvēku.

Pirmajās Saeimas vēlēšanās startēja gan partijas, gan vēlētāju grupas, kopumā – 31. Vēlēšanu likums tolaik neparedzēja 5% barjeru kā mūsdienās, un parlamentā iekļuva 45 sarakstu pārstāvji. Turklāt divas trešdaļas no šiem sarakstiem ieguva tikai vienu mandātu.

Lai gan sievietēm bija vienlīdzīgas iespējas kandidēt, visi pirmajā Saeimā ievēlētie deputāti bija vīrieši.

Pirmā Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1922. gada 7. novembrī pulksten 12. Tajā deputātus uzrunāja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un par pirmo Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēts Frīdrihs Vesmanis. Līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu spēkā stājās Latvijas konstitūcija – Satversme –, ko bija izstrādājusi un pieņēmusi Satversmes sapulce.

Pirmās Saeimas pilnvaru termiņš bija trīs gadi.

Saeimas sēdes parasti sākās vakarpusē ap pulksten 17, kad beidzās deputātu pamatdarbs. Parlamentārieši par darbu Saeimā aptuveni 400 latu atalgojumu.

Kopumā pirmais Saeimas sasaukums pieņēma 319 likumus. Šis sasaukums noteica valdības un Valsts kontroles darba ietvaru, biedrību un politisko organizāciju darbības principus, kā arī reglamentēja pulcēšanās un vārda brīvību.

Pirmās Saeimas darba kārtībā bija karaklausības, kā arī bandītisma un žūpības apkarošanas likumi. Tā arī pabeidza Satversmes sapulcē aizsākto agrāro reformu.

Valsts arī pievienojās virknei starptautisku līgumu.