Šobrīd Finanšu policijas pārvaldi vada Edijs Ceipe, savukārt Muitas policijas pārvaldi – Kaspars Podiņš.
Pēc 1. janvāra Ceipe ieņems VID Muitas pārvaldes direktora vietnieka amatu, savukārt Podiņš turpinās darbu jaunajā VID struktūrvienībā – Nodokļu un muitas policijā. Sākotnēji Podiņš būs policijas direktora amata pienākumu izpildītājs, pēc tam viņš būs direktora vietnieks.
Otrs direktora vietnieks būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks – atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem. Kopumā šajā struktūrā strādās teju 330 personu.
Cīrule atzina, ka Podiņš varēs pieteikties atklātajā konkursā uz struktūrvienības vadītāja amatu. Viņš gan vēl izvairījās atbildēt, vai kandidēs, vien nosakot: "Laiks rādīs."
Iekšējās drošības pārvaldes struktūrā būs 29 amata vietas, struktūras direktora pienākumu izpildītāja būs Natālija Dolgova.
Kā uzsvēra VID ģenerāldirektore, Ceipe un Podiņš sevi pierādījuši sevi kā labi eksperti. Viņa cer, ka abi vēl ilgi strādās VID.
VID pārstāvis Māris Knoks iepazīstināja ar reorganizācijas pamatprincipiem. Gan uz Nodokļu un muitas policijas, gan uz Iekšējās drošības pārvaldes direktoru vietām tiks izsludināts atklāts konkurss.
Ierēdņi un darbinieki turpinās strādāt tajos amatos un struktūrvienībās, kuras visvairāk atbilst katra nodarbinātā līdzšinējās darbības jomai, pēc iespējas saglabājot līdzšinējās mēnešalgas apmēru.
Ierēdņi šīs reorganizācijas laikā netiks iecelti amatos ar augstāku mēnešalgas grupu, izņemot gadījumus, kad kāda struktūrvienība tiešā veidā tiek pārveidota par citu struktūrvienību ar augstāku mēnešalgas grupu, skaidroja Knoks.
Kā informēja Cīrule, VID vadība ceturtdien informējusi par reorganizāciju abu policiju darbiniekus. Jau nākamnedēļ darbinieki saņems iespējamajos darba piedāvājumus jaunajā struktūrvienībā.
Abu policiju apvienošanas mērķis nav ietaupīt līdzekļus, bet gan ar esošajiem rīkoties efektīvāk, žurnālistiem uzsvēra Cīrule.
Vēstīts, ka jūnijā Saeima atbalstīja grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kas paredzēja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju. Jāpiebilst, ka 2016. gada septembrī grozījumi šajā likumā tika noraidīti, pret tiem no koalīcijas partneriem iestājās partija "Vienotība".
Grozījumi tika izstrādāti, lai samazinātu izmeklēšanas iestāžu skaitu un veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, optimizētu un centralizētu VID struktūrvienības.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, paredzēts, ka abu iestāžu apvienošana uzlabos noziedzības apkarošanu, kā arī mazinās ierēdņu korupcijas risku un veicinās sabiedrības uzticēšanos iestādei.
Plānots, ka VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošana vienā izmeklēšanas iestādē nodrošinās sekmīgāku ēnu ekonomikas apkarošanu, veicinās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un radīs labvēlīgākus apstākļus nodokļu maksātājiem.
Savukārt septembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā. Grozījumi paredz, ka VID Iekšējās drošības pārvalde turpmāk būs pakļauts dienesta ģenerāldirektoram, nevis Finanšu policijai kā līdz šim. Iepriekš jautājumu, kura pakļautībā nodot iekšējās drošības pārvaldi, pavadīja plašas diskusijas. Paredzēts, ka Iekšējās drošības pārvaldei ir būs savs vadītājs, savukārt VID ģenerāldirektors saņems informāciju par pārvaldes lietvedībā esošajām lietām.
Par likuma izmaiņām nobalsoja 66 deputāti, savukārt pret bija 20 – visa "Vienotības" frakcija, izņemot Laimdotu Straujumu, un pāris nacionālās apvienības deputāti.