Pēc divām nedēļām Jaltā norisināsies konference "Krima mūsdienu starptautiskajā kontekstā", kurā aicināti Krimas atbalstītāji, tostarp trīs delegāti no Latvijas -Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins un Jānis Jurkāns, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā peronīga" (NP).
Sestajā novembrī Jaltā notiekušajā konferencē iecerēts dibināt Krimas draugu asociāciju, atzīmē raidījums.
Konferenci organizē Krimas republikas Ministru padome. Galvenais atbildīgais ir padomes priekšsēdētāja vietnieks un Pastāvīgais Krimas pārstāvis pie Krievijas prezidenta Georgijs Muradovs. Viņš šajos amatos ir jau no 2014. gada. Pērn ASV viņu iekļāva sankcijām pakļauto Krievijas amatpersonu sarakstā.
Krimas Republikas Darījumu un kultūras centrā raidījumam atklāja, ka uz šo konferenci ielūgumi nosūtīti Tatjanai Ždanokai, Andrejam Mamikinam un pirmajam atjaunotās Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam. Bijušais ārlietu ministrs oktobra beigās plašu uzmanību izpelnījās ar saviem izteikumiem diskusiju forumā "Valdajs", kurš notika Sočos. Viņš pēc pasākuma intervijā avīzes "Izvestja" portālam paziņoja, ka Krima ir Krievija, sankcijas ir jāatceļ un Latvija ir bezcerīga, korumpēta valsts.
"Tatjana Ždanoka atteicās, vēl mēs sūtījām Andrejam Mamikinam, no viņa atbildes nav. Un Jānis Jurkāns," skaidroja centrā. Neviens no gaidītajiem viesiem Krimu tomēr neapmeklēs, norāda raidījums. Ždanokai tajā laikā esot darīšanas Maskavā, Mamikins neko par šādu konferenci nezinot. Arī Jurkāns nebraukšot, lai gan viņam ir uzaicinājums.
"Nekad, nē. Tur gan es neiešu. Tas ir pavisam cits pasākums. Nē, es to nedarīšu. Es domāju, ka es jūtu to laukumu, lai es neiekāptu kaut kādā ļoti nepareizā politiskā vidē," raidījumam taisnojās Jurkāns.
Lai gan vārdos Ždanoka, Mamikins un Jurkāns aicina atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, uz turieni braukt viņi vairās, atzīmē NP. Prakse rāda, ka tās amatpersonas, uzņēmēji vai mākslinieki kas piedalās Krimas republikas valdības organizētos pasākumos, nonāk Ukrainas melnajos sarakstos.
Intervijā Jurkāns arī noliedza, ka viņa pēdējā laika aktivitātes sakaros ar Krieviju varētu liecināt par jauna politiska spēka organizēšanu vai to, ka viņš vēlētos pēc diviem gadiem iekļūt Eiropas Parlamentā.
Raidījums atgādina, ka oktobra beigās Sočos notika kārtējais diskusiju forums "Valdajs", kurā šīs Krievijas viedokļu līderi un citu valstu Kremlim tīkami eksperti diskutja par ārpolitiku. Pēdējā dienā jau tradicionāli uzstājas Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tāpēc notikums tika plaši atspoguļots medijos. Taču šoreiz uzmanību izpelnījās arī pārstāvis no Latvijas - Jānis Jurkāns.
Viņš pēc pasākuma intervijā avīzes "Izvestja" portālam paziņoja, ka Krima ir Krievija, sankcijas ir jāatceļ un Latvija ir bezcerīga, korumpēta valsts, uzsverot, ka no bagātākās PSRS republikas Latvija esot kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kas 27 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas neko jaunu nav spējusi radīt. Šis viedoklis ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku un sakrīt ar Kremļa propagandas tēzēm, atzīmē raidījums. Intervijā "Nekā personīga" viņš apstiprināja, ka to tiešām teicis.
"Tas [forums] bija ļoti interesants, žēl, ka Latviju tas neinteresē, ka latvieši nebrauc un neklausās. Šī nav nekāda propaganda," pārliecināts ir Jurkāns, kurš pats ar runām pasākumā neuzstājies.
"Jūs varat zīmēt mani kā gribat, un es esmu mālēts un krāsots un pārkrāsots, man tas galvassāpes nedara," raidījumam pauda pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs.
Pašreizējais Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) paudis nožēlu par Jurkāna izteikumiem. "Protams, tas ir nožēlojami, ka cilvēks, kas savulaik cīnījās par savas valsts neatkarības atgūšanu, pēkšņi sāk atzīt tās pašas metodes ar kurām savā laikā Latvijas valsts tika okupēta, un de facto zaudēja neatkarību. Šajā gadījumā mēs runājam par izteikumiem saistībā ar Krimu, Krimas pretlikumīgās aneksijas leģitimizāciju," sacīja Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
