Foto: LETA

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pievērsīs pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai, portālu "Delfi" informēja DAP pārstāve Maija Rēna.

Laikam kļūstot arvien vēsākam, arvien aktīvāks kļūst lašveidīgo zivju nārsts Latvijas upēs, līdz ar to DAP inspektori veiks pastiprinātu kontroli.

Starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām ir Gauja un citas tās pietekas. Ievērojams skaits lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus, atzīmē DAP. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

"Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai," stāsta DAP inspektors, viens no lašu sargiem Jānis Bušs.

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. DAP pārstāve informē, ka cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti, DAP aicina vietējos iedzīvotājus, dodoties pastaigās un pārgājienos dabā, būt apzinīgiem un ziņot vides inspektoriem par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo malu zvejniecību.

Vienlaikus DAP uzsver, ka šādas pastaigas un lašu vērošanas pārgājieni ir labs palīgs zivju sargāšanā. Proti, uzvedoties klusi, cilvēku klātbūtne zivis netraucēs, bet šādu vērotāju klātbūtne var aiztramdīt kādu malu zvejnieku un tādā veidā pasaudzēt lašus un taimiņus. Interesentiem un dabas draugiem, kas vēlas novērot lašu došanos uz nārsta vietām, Rēna iesaka vēl kādu brīdi paciesties - augstā ūdens līmeņa dēļ lašu nārsta vērošana ir apgrūtināta. Tomēr, pieturoties aukstam un sausam laikam, ūdens upēs varētu kļūt skaidrāks un zivis varētu būt novērojamas labāk, prognozē DAP.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās mašķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām (atkarībā no upes) vispār aizliegts makšķerēt.

DAP aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Tāpat tā atgādina, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!