Sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis sacīja, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) priekšlikums par vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvi vidusskolās tikai latviešu valodā ir saprātīgs solis, ņemot vērā Latvijā dzīvojošo jauniešu īpatsvaru, kuriem valodas nezināšanas dēļ būtiski samazinās iespējas darba tirgū.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka prokrieviskie aktīvisti priekšvēlēšanu kampaņās var izmantot iespēju vērsties pret šo ieceri. "Prokrieviskajiem spēkiem priekšvēlēšanu laikā šis priekšlikums ir kā "medus maize". Nebrīnīšos, ka viņi izmantos šo tēmu savā priekšvēlēšnau kampaņā un maksimāli mēģinās pierādīt krievvalodīgo iedzīvotāju interešu pārkāpšanu," sacīja Rajevskis. Lai gan kopš iepriekšējām reformām saistībā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā ir pagājis ilgs laiks un jauniešu skaits, kuri nezina latviešu valodu, ir sarucis, emocijas var ņemt virsroku arī sabiedrībā, viņš teica.

Politologs gan domā, ka valdošā koalīcija minēto Šadurska priekšlikumu atbalstīs. "Kučinskis parāda ļoti pragmatisku nostāju pret lietām un šis ir pragmatisks jautājums - mēs runājam par vairāk nekā 20% no kopējā jauniešu skaita, kuru konkurētspēja Latvijā ir ierobežota, jo viņi nezina valodu," teica politologs, piebilstot, ka, problēmu nerisinot, palielinās depopulācijas risks, jo šie jaunieši var emigrēt darba meklējumos uz citām valstīm.

Tikmēr politologs Jānis Ikstens atzina, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir pierādījums tam, ka krievvalodīgajās skolās latviešu valodas zināšanas ir būtiski zemākas nekā citviet, līdz ar to iespējami savlaicīgai pārejai uz mācībām valsts valodā ir pamats.

Viņš arī neizslēdza, ka atsevišķi politiskie spēki izmantos Šadurska priekšlikumu savās priekšvēlēšanu aģitācijās, tomēr tas nav pamats, lai atkāptos no šīs ieceres virzīšanas. "Protams, ka būs neapmierinātie, un joprojām būs tie, kas gribēs krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, bet Latvijai kā valstij un sabiedrībai ir savas intereses. Galu galā jāatceras sabiedrības integrācijas pamtnostādnes 2012.-2018. gadam, kur tiek runāts par to, ka valoda ir integrētās sabiedrības pamats," uzsvēra politologs.

Ikstens atturējās prognozēt, vai koalīcija šo ideju atbalstīs.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piektdien, 6. oktobrī, preses konferencē paziņoja, ka 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā "valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus".

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam. Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023. gadā.