Viņa ir pārliecināta, ka šāds scenārijs sagaidāms, ja tuvākajā laikā netiks panākts risinājums, kur varētu nonākt ne akūts pacients.

Viņa skaidroja, ka uz šiem 300 000 iedzīvotāju, kuriem pienāksies minimālais grozs, skatās ar lielām bažām, bet, iespējams, bažas saistītas ar to, ka nezinām visu ķēdīti - kā palīdzība tiks saņemta, kā veselība tālāk tiks uzturēta, kurš būs tas, kas pārņems pacienta aprūpi, ja viņš nebūs stacionējams.

Villere norādīja, ka pagaidām viņai ir tikai nojausma par jaunās sistēmas darbību, jo vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. "Pagaidām nekur neesmu radusi atbildi uz jautājumu, vai kāds saprot, kā tas darbosies," norādīja bijusī NMPD vadītāja, piebilstot, ka pacienti nesaprot, vai, ja tiks maksāti lielāki nodokļi, vai par to tiks saņemts vairāk.

Tāpat Villerei nav skaidrs, kurš būs tas, kas šķiros pacientus, un kāda būs finansiālā ietekme uz sistēmas administrēšanu. "Un ko darīt, ja pacients domā, ka viņam pienākas lielais grozs, bet pasaka, ka ir mazais," jautā Villere.

Kā iepriekš pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešana atsevišķu sabiedrības slāņu, piemēram, bezpajumtnieku vidū paaugstinās mirstību.

Keris skaidroja, ka noteikt šādu maksājumu bijusi darba devēju iniciatīva, kurai mirstības palielināšanās dēļ iebilst Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Turklāt, lai ieviestu šo sistēmu, nepietiks ar vienu rīcības plānu, būs nepieciešams arī cits, iespējams, varētu nākties ierobežot arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet šis jautājums esot jau no "citas svara kategorijas", par kuru pagaidām LVSADA priekšsēdētājs pat nevēlas domāt.

Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās un vēlāk arī atbalstīja pirmajā lasījumā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.

Atbildīgā par šo likumprojektu ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.