Kučinskis skaidroja, ka šīs dienas sēdē Demogrāfisko lietu padome vēlreiz akceptēja atbalsta modeļa maiņu ģimenēm, kuras audzina nepilngadīgus bērnus un atbalsta sniegšanu ģimenēm ar trešo bērnu un katru nākamo bērnu. Vienlaikus viņš atzina, ka panākta vienošanās - reformu rezultātā nevienai ģimenei pabalsti nedrīkst samazināties.

"Uzklausot labklājības ministra Jāņa Reira (V) pamatoti paustās bažas par cietējiem, vienojāmies, ka cietēji šajā gadījumā nedrīkst būt un viņi nebūs. Līdz otrdienai Labklājības ministrija (LM) kopā ar Demogrāfijas lietu centru precizēs ciparus. Šī iemesla dēļ šobrīd ir grūti pateikt, kādi būs atbalsta cipari, jo mums būs jākompensē visi iespējamie zaudējumi, lai neviena ģimene neciestu," teica premjers.

Savukārt "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka reformas rezultātā nevar būt ģimenes, kurām pabalsts paliek mazāks un līdzekļi maksimāli efektīvi jācenšas novirzīt tam, lai ģimenes, kurām ir vairāk apgādājamo, ir lielākie ieguvēji.

Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) atgādināja, ka arī profesionāltehnisko skolu audzēkņiem un 19 gadus veciem jauniešiem, kas turpina mācības 12.klasē, jābūt iekļautiem šo pabalstu saņēmēju skaitā, un par to panākta vienošanās.

"Ir jāveic aprēķini, lai mēs varētu nodrošināt to, ka ne tikai 2018.gadā, bet arī vēlāk tiem, kas saņem lielāku pabalstu, nekā viņi saņemtu pēc jaunā koncepta, pabalsta apmērs paliktu nemainīgs. Eksperti sēdē izteicās, ka viens no mērķiem ir tieši nevienlīdzības mazināšana, ka tieši ģimenēm ar vairāk apgādājamajiem ir jāsaņem lielāks atbalsts. Diskusijas bija par to, kā to vislabāk izdarīt," teica Parādnieks.

Iecerēts, ka nākamgad ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro (tagad - 11,38 eiro) mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro (šobrīd - 22,76 eiro), bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

Kā atzīmēja Parādnieks, saskaņā ar pašreizējo kārtību pabalsta apmēru nosaka bērna kārtas skaitlis atbilstoši dzimšanai, bet Demogrāfijas lietu centrs piedāvā ieviest jaunu kārtību, kas līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā paredzētu, ka pabalsta apmēru nosaka reālais aprūpējamo bērnu skaits ģimenē.

Savukārt Reirs norādīja, ka neatbalsta šādu priekšlikumu, jo šādas izmaiņas nozīmētu, ka tiks atņemts vai samazināts pabalsts 70 000 bērnu.

Ministrs uzsvēra, ka, saskaņā ar ceturtdien padomē panākto vienošanos, ir "uzvarējušas tās ģimenes, kurām netiks samazināts pabalsts". Padome nonāca pie viedokļa, ka jebkuras reformas un pasākumi, kas notiek sociālajā lomā, nedrīkst tikt veidoti tā, ka kaut vienam bērnam vai sociālā pabalsta lietotājam tiek samazināts pabalsts, skaidroja Reirs.
"Par tālākiem jautājumiem - kādas būs pabalstu summas, kā darbosies sistēmas - mēs lemsim budžeta pieņemšanas procesā. Mēs modelēsim visus variantus. Mums ir jāaprēķina kompensējošās summas un tad no atlikušajām summām varam rēķināt, cik liels būs ģimenes valsts pabalsts," piebilda ministrs.

Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs uzsvēra, ka "uzvarēja jaunā piedāvātā pabalstu sistēma", un lielākie strīdi bijuši par to, kā nodrošināt situāciju, kurā nebūtu neviena zaudētāja. "32 miljoni vairāk katru gadu ir ļoti liels ieguvums, jo līdz šim sistēmā bija tikai 80 miljoni. Ar šo naudu tagad visvairāk varēs palīdzēt tieši tām daudzbērnu ģimenēm, kurām visi bērni ir apgādājamā vecumā," norādīja Mežs.