Foto: Shutterstock

Neskatoties uz to, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tik nolemts Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīt, ka nozares finansējumam līdz 2020. gadam jāpieaug līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), likuma pārstrādātajā variantā tas nav izdarīts.

Kā atzina veselības ministre Anda Čakša, patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumā, iespējams, slēpjoties aiz juridiskās tehnikas, palikuši 4% no IKP, bet skaidri nav iezīmēts 2020. gads.

Tas, ka 4% no IKP jāsasniedz 2020. gadā ir iezīmēts anotācija, taču Čakša uzskata, ka 2020. gadam jābūt ierakstītam arī pašā likumā. Tas ir svarīgi ne tikai personālam, kas strādā veselības nozarē, bet arī katram Latvijas iedzīvotājam, jo šis pieaugums arī skaidri parāda, kā šis pakalpojums būs pieejams, piebilda ministre.

Viņa skaidroja, ka veselības aprūpes nozares budžeta konkrētais apmērs ir iekļautas likuma anotācijā, kas ir svarīgi, jo "durvis neatstājam pilnīgi plaši vaļā", bet vienlaikus skaidri redzam, kā šos mērķus sasniegt.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018. gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019. gadā un 442 miljoniem eiro 2020. gadā. Tomēr Ministru kabineta komisija pirmdien nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.

Šāda iecere izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura aktīvi piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta NTSP sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

LVSADA pauda neizpratni arī par Veselības ministrijas (VM) nostāju, jo tā vietā, lai konsekventi aizstāvētu likumprojekta trīspusēji saskaņoto redakciju, veselības ministre esot pieļāvusi tās sakropļošanu un turpinot apgalvot, ka likumprojekts joprojām ir labs.

Savukārt Čakša toreiz pauda nostāju, ka solījumi mediķiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļautajām finanšu garantijām joprojām tiek pildīti, jo konkrētās summas ir atrunātas likumprojekta anotācijā. Viņa toreiz norādīja, ka nepiekrīt, ka nav pildīti finanšu solījumi, jo uzstādījums, ka veselības nozares budžetam 2020. gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta, joprojām atstāts likumā, turklāt no juridiskās tehnikas viedokļa konkrētu summu pārvietošana uz likuma anotāciju nepadarot šīs summas mazāk svarīgas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!