LBS uzsver, ka situācija, kad būvuzraugs vienlaikus strādā sešos objektos, neesot normāla un vieš aizdomas, ka būvuzraugs nav pienācīgi pildījis pienākumus. Ja atklāsies pārkāpumi, Bukavai var draudēt sertifikāta apturēšana.

Raidījums "de facto" svētdien vēstīja, ka Krišjāņa Valdemāra ielas būvuzraudze Bukava šovasar bijusi atbildīga par būvdarbu norisi sešās dažādās Latvijas vietās. Divos objektos – Rīgā un Ainažos –, būvuzraugam bija jāatrodas uz vietas pilnu darba dienu. Šovasar kā būvuzraugs Bukava piesaistīta objektiem Rīgā, Ainažos, Amatas un Kārsavas novados, bet Lielvārdē, Ogrē un Valmierā viņa ir firmas "Asfaltbūve" atbildīgā persona par būvdarbiem.

Par būvuzraugu sertificēšanu atbildīgajā LBS jau atklājusi atsevišķas Bukavas neizdarības, bet sola izvērtēt arī viņas rīcības ētisko pusi.

Viens no Bukavas darba devējiem – "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) – jau nolēmis piemērot būvuzraudzes kompānijai sodu. "20. un 22. septembrī mūsu projekta vadītāji konstatēja, ka uz vietas atrodas tikai būvuzrauga palīgs, bet paša būvuzrauga nav. Būvuzraugam bija slimības lapa. Uzņēmums ''Ceļuprojekts'' nebija nodrošinājis, ka būvuzraugu slimības laikā aizvieto tādas pašas kvalifikācijas citu būvuzraugs. Par to ir noformēts akts, un mūsu uzņēmuma līgumkomisija lems par soda piemērošanu," raidījumam klāstīja LVC pārstāve Anna Kononova.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzskata, ka atbildība par vāju būvuzraudzību jāuzņemas pasūtītājiem. "Ja būvuzrauga nav objektā, tad es tur meklēju saiti ar pasūtītāju. Ja būvuzraugs objektā ir reti un neveic darbības vai neceļ pretenzijas, tad ir aizdomas par negodprātību. Ja pasūtītājs neceļ iebildumus, tad pasūtītājam acīmredzot ir izdevīgi, ka būvuzraugs nepilda pienākumus," stāstīja Grīnbergs.

Nozarē atzīst, ka saprast, cik objektos patiesi strādā katrs būvspeciālists, aizvien nav iespējams. Būvniecības informācijas sistēma aizvien nedod pilnu ainu par katru sertificēto speciālistu, uzsver raidījums. Turklāt gadījumi, kad būvuzraugi vienlaikus strādā vairākos objektos, tuvāko gadu laikā var izrādīties itin ierasta lieta.

Pēdējo gadu laikā būvuzraugu skaits jau sarucis vairāk nekā uz pusi, savukārt pēc 2020. gada stāsies spēkā jauni ierobežojumi, kas profesionāļu skaitu samazinās vēl vairāk. Savukārt nepieciešamība strauji apgūt Eiropas Savienības finansētos būvprojektus diktēs reālo situāciju, prognozē "Panorāma".

Ziņots, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) iepirkumā par būvuzraudzību Krišjāņa Valdemāra ielā uzvarēja firma "BaltLine Globe". Remontējamās Rīgas ielas sadalītas četrās daļās, un katrai ir savs atbildīgais būvuzraugs. Bukavas atbildībā ir daļa no Valdemāra ielas, kā arī Zirņu, Lenču un Ganu ielas. RDSD uzsver – šim būvuzraugam šeit jābūt uz vietas pilnu darba dienu.

Bukava uz "de facto" jautājumu, vai viņa pagūst būt visos objektos pietiekami ilgi, atbild, ka objektā esot vismaz sešas stundas dienā un svarīgākie būvdarbi objektā notiekot pa naktīm. RDSD atbildīgo amatpersonu tikšanās ar būvuzraugu objektā parasti notiek, iepriekš vienojoties par laiku.

Taču šaubas par būvuzrauga darbu un klātbūtni rada fakts, ka tieši tikpat daudz laika – 40 stundas nedēļā Bukavai ir jāstrādā Ainažos. Vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Valdemāra ielas Rīgā. Līdz Ainažiem var aizbraukt pusotrā stundā, tas nozīmē, ka vēl jāpierēķina ceļš aptuveni trīs stundas. Bukava gan apgalvo, ka viņai izdodoties aizbraukt līdz Ainažiem vienā stundā, kas ir maz ticams.

Likums neierobežo, cik vietās vienuviet drīkst strādāt viens speciālists. Un pašvaldībai vai valsts uzņēmumam nav iespējams uzzināt par visiem paralēlajiem darbiem.