Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa skaidroja, ka, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībvalsti, kosmosa izpētē vairāku gadu periodā jāiegulda noteikta summa, kas tiek aprēķināta no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvijas gadījumā tie ir 4 miljoni eiro.
Latvijā kosmosa izpētes projektu atbalstīšanā iesaistās ne tikai zinātnieki, bet arī privātais uzņēmējdarbības sektors. Kā piemērus ministre minēja uzņēmumus SIA "Balti Scientific Instruments", SIA "Eventech" un AS "RD Alfa", kuru ražotā tehnika tiek izmantota kosmosa izpētes projektos.
Tāpat Reizniece-Ozola pieminēja Koksnes ķīmijas institūta izolācijas materiālu projektu, kā arī Vides risinājumu institūta attēlu simulācijas programmas izstrādes projektu "Sentinel" satelītiem. "Tie ir vērienīgi projekti. "Venta 1" varbūt nav tik vērienīgs, bet vairāk redzams projekts, kam ir liela emocionālā un izglītojošā nozīme. Pašlaik par jauniem līdzīgiem projektiem nav informācija, bet, es domāju, ka pēc kāda laika par to būtu vērts padomāt," pauda ministre.
Savā kongresa prezentācijā ministre skaidroja, ka Latvijas iesaistīšanās kosmosa izpētes projektos var pamatot ar statistiku – aptuveni 60 % no Latvijā saražotajām precēm ir ar zemu tehnoloģisko vērtību. Šī iemesla dēļ Latvijas pirmo satelīta projektu "Venta 1" viņa raksturoja kā "pirmo impulsu Latvijas iesaistei kosmosa izpētes industrijā".
Lai kļūtu par pilntiesīgu EKA dalībvalsti, katrai kandidātvalstij ir jāveic trīs posmi. Pirmais posms ir sadarbības līgums ar EKA jeb iepazīšanās fāze. Līgums formāli ir noslēgts uz pieciem gadiem, taču dzīvē tiek īstenots divu trīs gadu laikā. Sadarbības līgums nodrošina valstij novērotāja statusu EKA, un šis statuss pašlaik ir Latvijai. Otrs posms ir Eiropas Sadarbības valsts līguma parakstīšana, kas iezīmē jau ciešāku un praktiskāku sadarbību ar EKA, arī valsts finansiālu ieguldījumu kosmosa aktivitātēs. Piecu gadu perioda beigās valsts var sākt sarunas, lai kļūtu par pilntiesīgu EKA dalībvalsti, vai arī parakstīt jaunu hartu uz pieciem gadiem.
Latvija par oficiālu EKA Sadarbības valsti kļuva 2015. gada 30. janvārī, parakstot EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna (ESVP) hartu.
EKA ir starptautiska organizācija, un tās dibināšanas mērķis ir nodrošināt un veicināt sadarbību starp Eiropas valstīm kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā. Patlaban organizācijas sastāvā ir 20 valstis. EKA koordinē tās sastāvā esošo dalībvalstu finanšu un intelektuālos resursus kosmosa jomā, lai īstenotu Eiropas kosmosa programmas un pasākumus daudz plašākā mērā nekā jebkura atsevišķa valsts Eiropā.
