Finanšu policijā uzsāktajā dienesta pārbaudē atklājies, ka gadījumu, kad pēc kontu arestiem gadiem nav kriminālprocesu un nenotiek izmeklēšana, ir vairāk nekā desmit un kontos nobloķēti vairāk nekā simts tūkstoši eiro.
Pavasarī, kā izpētījis TV3, viens šāds uzņēmums negaidīti atdzīvojās. Tas bija trāpījies zem Finanšu policijas lupas 2008.gadā. Izmeklētāji nobloķēja uzņēmuma kontu ar 40 000 eiro. Tagad deviņus gadus pēc šiem notikumiem īpašnieki nolēma pabeigt uzņēmuma likvidāciju un izdzēst to no reģistriem. Tāpēc atjaunojās interese par nobloķēto kontu ar kārdinošajiem 40 000.
Mēģinot tikt pie naudas kontā, atklājies, ka FP šo deviņu gadu laikā nav uzsākusi kriminālprocesu un ar šo lietu nekas nav darīts. "Pēc uzstājīgākas intereses policija sāka strauji rosīties," ziņo TV3.
Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā līdz 2007.gadam darbojās uzņēmums "TNK holdings". Firma tirgojusies ar iekārtām un instrumentiem vairumā. Gadu vēlāk Finanšu policijai radās aizdomas, ka darījumi nav tīri. Izmeklētāji nobloķēja firmas kontu Latvijas pastā. Kontā bija četrdesmit tūkstoši eiro.
Pagāja deviņi gadi. Uzņēmums vairs nestrādāja, bija uzsākta tā likvidācija. Mainījās gan īpašnieki, gan likvidatori. Valsts ieņēmumu dienests naudu kontā bija iesaldējis un neviens tā īsti tai pakaļ nedzinās.
2015.gadā VID apturēja "TNK holding" saimniecisko darbību, jo uzņēmums vairs nesniedza pārskatus.
2017.gada pavasarī par gadiem neaktīvā uzņēmuma likvidatori kļuva grāmatvede Jūlija Pouha. Viņa nolēma tikt pie iesaldētajiem tūkstošiem, tāpēc atjaunoja uzņēmuma saimniecisko darbību. Tad viņa uzzināja, ka kontu nevar atbloķēt, jo arvien ir spēkā Finanšu policijas 2008.gada aizliegums. Iemeslu, kāpēc arests uzlikts, likvidatorei neatklāja. Likvidatore, kā stāsta TV3, mierā nelikās un pieteicās vizītēs pie arvien augstākām VID amatpersonām.
"10. jūlijā bija organizēta tikšanās pie Ilzes Cīrules. Tā ilga 15 minūtes. Tikšanās piedalījās Edijs Ceipe. Un tikšanās laikā mēs nonācām pie kompromisa, ka atbilde tiks sniegta 12.jūlijā," skaidroja "TNK holdings" likvidatore Jūlija Pouha.
Sarunā ar VID vadību, grāmatvede par termiņu neievērošanu un informācijas nesniegšanu solījusi sūdzēties tiesībsargam. Cīrule brīdinājusi, ka tāda rīcība var izsaukt pretreakciju.
"Ja jūs sākat ar šantāžu un represīvām metodēm, jūs provocējat tādu pašu reakciju pret jums. Tas jums ir jāapzinās," norādījusi Cīrule.
Uzzināt, kāpēc deviņus gadus ir iesaldēta nauda, Pouhai tā arī nav izdevies. Policija atbildēja, ka notiekot pārbaude. Taču četras dienas pēc sarunas pie VID ģenerāldirektores, Finanšu policija sākusi rīkoties.
"Septiņos no rīta man mamma zvana, ka man mājās notiek kratīšana. Protams, par pārsteigumu nosaukt to būtu par maz.. Mēģinājām samierināties. Tātad trīs finanšu policisti ieradās pie manis mājās ar izmeklētāja lēmumu veikt kratīšanu," Pouha.
Kratīšanās, kā ziņo TV3, policija meklējusi uzņēmuma reģistrācijas dokumentus, kas ir brīvi pieejami uzņēmuma reģistrā. Izmeklētāji cerējuši atrast TNK Holdings grāmatvedības dokumentus, pilnvaras, zīmogus datorus, bankas kartes, kodu kalkulatorus. Kopš 2008.gada neaktīvajam uzņēmumam nekā tāda nav bijis.
Policisti tajā rītā ieradušies arī pie diviem iepriekšējiem "TNK holdings" likvidatoriem un vienas bijušās firmas amatpersonas. Divi no šiem cilvēkiem nogādāti policijā. Kopumā operācijā piedalījušies vismaz divpadsmit policijas darbinieki.
Šī operācijā notika kriminālprocesā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kriminālprocess par 2007.gada darījumiem ierosināts desmit gadus vēlāk - 2017.gada 6.jūlijā. Uzsākts arī jauns process par centieniem tikt pie iesaldētās naudas - tā kvalificēta kā mēģinājums izkrāpt arestētos 40 tūkstošus.
Izmeklēšana nesokas arī par jauno procesu. Divu mēnešu laikā FP nav izdevies saprast vai un kāds noziegums noticis un no kā mēģināts izkrāpt naudu.
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule noliedz, ka kriminālprocesa ierosināšana un kratīšanas būtu mēģinājums aizbiedēt iesaldētās naudas kārotājus. Izmeklēšanai sekojot līdzi prokuratūra un kratīšanas atļāvis izmeklēšanas tiesnesis. Viņas brīdinājums likvidatorei par iespējamu pretreakciju esot bijis jāsaprot kā aicinājums divpusējās sarunās neprovocēt ierēdņus, jo tad esot grūti saglabāt laipnu attieksmi.
