Par spīti Latvijas galvaspilsētas ģeogrāfiskajai atrašanās vietai un lielumam, Rīgas starptautiskā konkurētspēja ir zemāka nekā līdzīgām pilsētām Baltijas jūras reģionā, piektdien publiskotajā pārskatā par Latvijas ekonomiku norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir vidēji tikai 70% no citām galvaspilsētām Baltijas jūras reģionā, konstatēts pārskatā. Tajā teikts, ka Rīgas reģionam ir jānodrošina vide, kas stimulētu tā ekonomisko aktivitāti un inovācijas apvienojumā ar pakalpojumu augsta līmeņa pieejamību, lai tas būtu konkurētspējīgs Baltijas jūras reģionā un pasaulē. Arī pilsētvadības politika, kas uzlabo ekonomisko sniegumu, var paaugstināt dzīves kvalitāti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un panākt, lai valstī paliek gados jauni un kvalificēti cilvēki, kuri pēdējos gados ir emigrējuši lielā skaitā, norāda OECD.
Par spīti tam, ka Rīga ir reģionāls transporta centrs, IKP līmenis Rīgas reģionā ir zemāks nekā citos līdzīga lieluma pilsētu reģionos Eiropā, tostarp mazāks nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētās, konstatēts pārskatā. Tajā teikts, ka Rīgas reģionam ir iespējas uzlabot savu ekonomisko sniegumu, lai tas kļūtu konkurētspējīgs ar līdzīgiem reģioniem kaimiņvalstīs un plašākā starptautiskā mērogā.
Pārskatā norādīts, ka "Rīgas reģions var veicināt sektoru klasterus, sniedzot potenciālus aglomerācijas labumus ar kopīgas infrastruktūras starpniecību un veicinot zināšanu plūsmu".
OECD norāda, ka iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas uz Pierīgu rada bažas, ka saistītas ar sociālekonomiskiem, transporta, infrastruktūras un vides jautājumiem". Tā kā uz Pierīgu pārceļas galvenokārt mājsaimniecības ar vidējiem un augstiem ienākumiem, tiek veicināta iedzīvotāju segregācija, jo atsevišķās teritorijās koncentrējas mājsaimniecības ar līdzīgu sociālekonomisko statusu. Iedzīvotāju segregācija var novest pie nevienlīdzīgas pieejas kvalitatīvai izglītībai, sacīts pārskatā, piebilstot, ka iedzīvotāju segregācija Rīgā joprojām ir zemāka nekā citās Eiropas galvaspilsētās, tomēr kopš 2001.gada tā palielinās. Iedzīvotāju segregācija izraisa arī pārlieku lielu transportlīdzekļu blīvumu uz ceļiem un vides piesārņojumu, jo daudzi Pierīgā dzīvojošie dzīvo un strādā Rīgā, teikts pārskatā.
Tajā arī norādīts, ka iedzīvotāji no citām pašvaldībām, kas ierodas strādāt Rīgā, rada pārāk lielu slodzi Rīgas infrastruktūrai, jo maksā nodokļus savās pašvaldībās.
Pārskatā secināts, ka transporta plānošana Rīgā un tās reģionā ir fragmentēta un neatspoguļo Rīgas reģiona mērogu. Ir nepieciešama koordinācija starp Rīgas reģiona pašvaldībām, lai izveidotu augstas kvalitātes un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu. Plānojot integrētu sabiedriskā transporta tīklu, centrālās valdības līdzfinansējumam būtu pozitīvs efekts uz pārvadājumu tarifiem un grafikiem, norāda OECD.
