Foto: Shutterstock

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) AS "Pilsētas zemes dienests" (PZD) piemērojis 50 000 eiro sodu, kā arī uzlicis tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgas komercprakses īstenošanu, portāls "Delfi" uzzināja PTAC.

PTAC laikā no šā gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam ir saņēmis 44 patērētāju iesniegumus par PZD rīcību, pieprasot no patērētājiem zemes nomas maksu. PTAC ir sniedzis konsultācijas ievērojamam skaitam patērētāju, kuri šajā jautājumā ir sazinājušies ar PTAC telefoniski un elektroniski.

No SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" mājas lapā pieejamās informāciju izriet, ka PZD rīcība skārusi vismaz 47 dzīvojamo māju iedzīvotājus Rīgā, kopā – 3000 iedzīvotājus, bet PTAC rīcībā esošā informācija norāda, ka skarti ir arī patērētāji citās Latvijas pilsētās, piemēram, Ventspilī, Liepājā, kā arī patērētāji, kuru dzīvojamās mājas apsaimnieko cits pārvaldnieks, nevis tikai SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

PTAC lēmumā ir secinājis, ka PZD veikusi negodīgu komercpraksi, kuras ietvaros tā pieprasa zemes nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem, neievērojot Komerclikumā noteikto komercdarījuma saistību noilguma termiņu – trīs gadus no parāda rašanās brīža, pieprasot dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksu par 2008.‑2010.gadu.

Aprēķinot zemes nomas maksu, PZD pārkāpj likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 40.punktā noteikto maksas pieauguma ierobežojumu, proti, to, ka nomas maksai par 2008.gadu par pamatu jāņem 2007.gada zemes nomas maksa, savukārt, aprēķinot zemes nomas maksu par 2009.gadu, par pamatu jāņem 2008.gada zemes nomas maksa, un attiecīgi – par 2010.gadu – 2009.gada zemes nomas maksa.

Zemes nomas maksas aprēķinā PZD nepamatoti iekļauj pievienotās vērtības nodokli (PVN), proti, ir konstatēti pierādījumi, kas pamato to, ka PZD zemes nomas maksas aprēķinā par periodu no 2008. līdz 2010.gadam (līdztekus nomas maksas procentiem) papildus ir iekļāvis PVN. Tomēr, ņemot vērā likumus, kas bija spēkā laika posmā no 2008. līdz 2010.gadam, secināms, ka dzīvokļa īpašnieka saistība likumā bija aprobežota, neparedzot nekādus papildus maksājumus, tai skaitā PVN.

PZD arī pieprasījis dubultu nomas maksu trīs dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Nomas līgumi laika periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim ar konkrēto māju dzīvokļu īpašniekiem nav bijuši noslēgti, savukārt 2010.gada 12.novembrī PZD noslēdza zemes nomas līgumus par 2010.gadu ar konkrēto dzīvojamo māju apsaimniekotāju, kas norēķinājās ar PZS atbilstoši abu pušu noteiktajai norēķinu kārtībai. Neskatoties uz minēto, PZD ir pieprasījusi zemes nomas maksu par 2010.gadu arī dzīvokļu īpašniekiem.

Zemes nomas maksas piedziņu ir prettiesiski nodevusi parādu ārpustiesas atguvējam. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam parāda piedziņai vajadzīgs tiesisks pamats, kā arī tam paziņojumā par parādu jāsniedz informācija par PZD un dzīvokļa īpašnieka noslēgtā darījuma veidu, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets.

Tā kā zemes nomas līgumi vērtētajā laika periodā nebija noslēgti un gadījumos, kad pušu starpā nebija spēkā stājies tiesas spiedums, kurā šīs attiecības ir konstatētas un noteiktas to būtiskās sastāvdaļas, tad Sabiedrības rīcība, izsakot draudus paziņojumos par parādnieku informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē un šajā gadījumā parāda piedziņas nodošana parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, ir atzīstama par negodīgu komercpraksi.

PZD sniedzis patērētājiem maldinošu informāciju par konkrētas judikatūras esamību – izsūtot dzīvokļu īpašniekiem paziņojumus par zemes nomas maksas parādiem, paziņojumos PZD iekļāvis arī mājaslapas saiti, kur dzīvokļu īpašniekiem sniedz tendenciozu informāciju par zemes nomas maksas strīdos izveidojušos judikatūru.

PTAC vērš uzmanību, ka dažādās tiesās zemes nomas maksas strīdos ir pieņemti dažādi spriedumi attiecībā uz noilguma termiņa iestāšanos, kas norāda, ka judikatūra šai jomā nav nodibināta.

Ja patērētājam rodas šaubas par pieprasījumu par piespiedu zemes nomas maksu un par konkrēto strīdu nav spēkā stājies tiesas spriedums, PTAC aicina pārliecināties, kas konkrētajā laika posmā ir bijis dzīvokļa īpašnieks (ja dzīvokļa īpašnieks bijusi cita persona – zemes nomas maksājums par konkrēto periodu nav jāveic), vērsties pie mājas pārvaldnieka, lai noskaidrotu, vai zemes nomas maksa jau nav samaksāta, pārbaudīt, vai zemes nomas aprēķinos laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim nav pievienots PVN, pārliecināties, vai nav nepamatoti aprēķināta zemes nomas maksa, ņemot vērā likumā noteiktos nomas maksas pieauguma ierobežojumus, kā arī ņemt vērā to, ka varētu būt iestājies komercdarījuma noilgums.

Šie paši argumenti ir jānorāda, sniedzot paskaidrojumu tiesai gadījumos, kad pret dzīvokļa īpašnieku celta šāda prasība. Ja paskaidrojums tiesai tiks sniegts, tad tiesa, ņemot vērā sacīkstes principu, vērtēs abu pušu argumentus. Savukārt, ja patērētājs paskaidrojumu tiesai nesniegs, tiesa lēmumu pieņems balsoties uz to informāciju, kas būs tās rīcībā.

PTAC norāda, ka pieņemtais lēmums nav piemērojams situācijās, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums, tādā gadījumā patērētājam ir jāpilda tiesas nolēmums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!