Kalnmeiers: Ierosinājums par stingrākām prasībām liecinieku melu mazināšanai satur vairākus riskus  (21)

Ņemot vērā, ka prokurors Māris Leja šādu ierosinājumu izteicis parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, tā patstāvīgi var pieņemt lēmumu par šī ierosinājuma iekļaušanu komisijas gala ziņojumā, teica Kalnmeiers.

Lejas ierosinājums ir viņa personiskais viedoklis, vērtēja Kalnmeiers, tas ir diskutējams un nebūt nav viennozīmīgi vērtējams, tas ietver sevī vairākus riskus. Ņemot vērā, ka prokuratūrai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, parlamentā tā nevērsīsies. Arī Tieslietu padome šādus jautājumus neizskata, skaidroja ģenerālprokurors.

Tā dēvētās oligarhu lietas uzraugošais prokurors Leja "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā paziņoja, ka lai mazinātu liecinieku iespējas melot, ir nepieciešams paredzēt prokurora un izmeklētāja tiesības sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirms krimināllietā stājies spēkā nolēmums, kurā persona apzināti nepatiesi liecinājusi.

Leja skaidroja, ka Augstākās tiesas Senāts 2010. gadā secinājis, ka gadījumā, ja krimināllietā liecinieks vai cietušais devis apzināti nepatiesu liecību, tad tikai šī pati tiesa ir tiesīga konstatēt vai persona sniegusi nepatiesas liecības. Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu sākt kriminālprocesu.

Saskaņā ar pašreizējo kārtību, ja prokurors tiesas vai pirmstiesas procesa laikā kādā krimināllietā konstatē, ka liecinieks sniedzis nepatiesas liecības un melojis, tad vispirms ir jāsagaida gala nolēmums šajā krimināllietā, kurā tikai tiesa pēc saviem ieskatiem var norādīt vai nenorādīt, ka sniegtas nepatiesības liecības. Ja tiesa gala nolēmumā norādījusi apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, tad tā var lūgt prokuratūru izvērtēt nepieciešamību sākt kriminālprocesu, skaidroja Leja.

Lejam šāda situācija bija izveidojusies vienā no krimināllietām, kas izdalīta no tā dēvētās "Latvenergo" lietas. Viņam radusies pārliecība, ka divi liecinieki tiesā snieguši apzināti nepatiesas liecības un par to viņš informējis tiesu. Tiesa savā spriedumā uz prokurora lūgumu veikt pasākumus kriminālprocesa ierosināšanai nebija reaģējusi, turklāt apsūdzētos attaisnojusi inkriminētajā noziegumā.

Šāda kārtība nelabvēlīgi atsaucas uz apjomīgām krimināllietām, kur laiks no liecinieku pratināšanas līdz tiesas spriedumam var sasniegt vairākus gadus, jo līdz tam var iestāties kriminālatbildības noilgums.

Ja paredzētu iespēju pirmstiesas procesā vai tiesas procesā prokuratūrai un izmeklētājam sākt kriminālprocesu, tad mazinātos liecinieku vēlēšanās melot. Šāda kārtība, piemēram, darbojas Vācijā. Šādas kārtības ieviešana Latvijā var būt kā motīvs, kad liecinieks liecinās patiesi. Lejas praksē samērā bieži radusies pārliecība par to, ka liecinieki melo, jo viņu liecinātais ir tiešā pretrunā tam, kas konstatēts audio vai video ierakstos, tomēr viņi nebaidās no atbildības.