Foto: LETA

Pašlaik nav nepieciešams runāt par "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Smiltēnu vai Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, bet jākoncentrējas uz to, kā "Vienotībai" atgūt vēlētāju uzticību, sacīja partijas priekšsēdētāja amata kandidāts Smiltēns.

Tā politiķis sacīja, lūgts komentēt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) un "Vienotības" priekšsēdētāja amata kandidāta, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena partijas priekšsēdētāja vietniekam veltīto kritiku saistībā ar Smiltēna aicinājumu Āboltiņai atstāt frakcijas vadītājas posteni.

Taujāts, vai šāda pozīcija nav pretrunā ar paša paziņojumu saistībā ar Āboltiņas lomu partijā, Smiltēns skaidroja, ka viņam bija jāizvirza jautājums par politiskā spēka līderu maiņu, lai partijai būtu iespēja atgūt sabiedrības uzticību. Viņš vērsa uzmanību, ka piecu, sešu reģionālo nodaļu pārstāvji politiķim iepriekš apliecinājuši, ka nāktos pamest politisko spēku, ja pēc būtības nemainītos "Vienotības" vadība.

Politiķis vērsa uzmanību, ka sākotnēji Āboltiņa Smiltēnam esot apliecinājusi, ka plānojot nostrādāt līdz Saeimas darbības beigām. Saprotot, ka partijā pārmaiņu nebūs un diplomātiskie instrumenti ir izsīkuši, politiķis esot nolēmis "Vienotības" vārdā "riskēt" ar savu politisko statusu un prasīt Āboltiņai "paiet malā".

Tikai pēc politiķa paziņojuma esot "sakustējies ledus" un publiski parādījās informācija par Āboltiņas plāniem pamest politiku, atgriezties diplomātiskajā dienestā, kā arī politiķe pieļāvusi iespēju nolikt deputātes mandātu pirms 12.Saeimas pilnvaru beigām.

Politiķis pieļāva, ka viņa kritiķi nav lasījuši politiķa partijas biedriem nosūtīto plānu par politiskā spēka nākotni. Smiltēns uzsvēra, ka pašlaik situācija ir "būt vai nebūt "Vienotībai"". Viņš norādīja, ka pirms viņa paziņojuma saistībā ar Āboltiņu, liela daļa valdes locekļu un citu partijas politiķu bija pauduši, ka Smiltēnam būs jāuzņemas "smagais uzdevums" vadīt partiju.

Frakcijas vairākums iepriekš esot apliecinājis politiķim, ka politiskajā spēkā ir pēc būtības jānotiek līdera maiņai. Taujāts, kāpēc pašlaik šī atbalsta nav, Smiltēns pieļauj, ka runa ir par atrunām par to, ka "neesot īstais laiks", vai neesot izvēlēta pareizā juridiskā forma.

Komentējot Šadurska izteikumus, politiķis norādīja, ka vēl varētu spriest, kurš kuram tagad ar saviem izteikumiem ir "iešāvis mugurā", bet svarīgākais jautājums tomēr ir par "Vienotības" nākotni.

19.augusta kongresam jābūt robežšķirtnei starp partijas pagātni un nākotni un politiskajā spēkā ir jānotiek paaudžu nomaiņai līdzīgi, kā tas savulaik noticis ar Vācijas Kristīgajiem demokrātiju, akcentēja Smiltēns.

Ašeradens intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda, ka viņu biedē kolēģa Smiltēna uzstādījums attiecībā uz "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāju. "Uzlikt viņu par centrālo problēmu ir rupja kļūda," pauda Ašeradens, piebilstot, ka Āboltiņas un "Vienotības" ceļi šķirsies, un viņš atzinīgi novērtē Āboltiņas mērķi atgriezties diplomātiskajā dienestā.

Šadurskis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis, ka Smiltēns, pretendējot uz augstāko amatu partijā, rīkojies politiķa necienīgi pret Āboltiņu. "Mani ļoti raizīgu dara tas, ja potenciālā kandidāta programmā ir viens punkts - izrēķināties ar Āboltiņu. Āboltiņas jautājums vairs nav politikā. Viņa nekandidē ne uz vienu amatu partijā, grasās nenostrādāt līdz šīs Saeimas beigām un aiziet uz diplomātiju. Smiltēns izdarīja ļoti "drosmīgu" darbu - ar lielu kalibru iešāva aizejošajai Āboltiņai mugurā," izteicās Šadurskis.

Jau vēstīts, ka partijai 19.augustā notiks kongress, kurā vēlēs jauno valdes priekšsēdētāju. Uz "Vienotības" valdes priekšsēdētāja amatu izvirzītas Ašeradena, Smiltēna un Rīgas domes deputāta Viļņa Ķirša kandidatūras. Kongresā partijas biedriem būs tiesības izvirzīt kādu jaunu kandidātu partijas vadītāja postenim. Pašreizējais partijas vadītājs Andris Piebalgs paziņojis, ka uz šo amatu nekandidēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!