Foto: Shutterstock

Akadēmiskā personāla, kas vecāks par 65 gadiem, īpatsvars Latvijas augstskolās gandrīz četrkārt pārsniedz vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES). Savukārt sieviešu īpatsvars Latvijas akadēmiskajās aprindās pēdējo 15 gadu laikā ir sarucis, bet joprojām ir otrais augstākais Eiropā, liecina Eiropas Komisijas (EK) šā gada pētījums "Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: akadēmiskais personāls".

Pēdējo 15 gadu laikā visā ES pieaudzis sieviešu skaits kopējā akadēmiskajā personālā, 2015. gadā sasniedzot 41,6%. Tāpat EK pētījumā norādīts, ka augstākajos amatos augstskolās vīrieši ir sastopami trīs reizes biežāk nekā sievietes.

Gandrīz visās ES valstīs vērojams sieviešu īpatsvara pieaugums akadēmiskajās aprindās divu līdz 12 procentpunktu robežās. Slovēnijā sieviešu skaits akadēmiskā personāla rindās pieaudzis pat par 18%.

Latvija ir vienīgā valsts ES (no tām, par kurām pieejami dati), kurā kopš 2000. gada ir sarucis sieviešu skaits akadēmiskajā personālā, krītoties par sešiem procentpunktiem, 2015. gadā 55,7% akadēmiskā personāla Latvijā bija sievietes. Šis rādītājs gan ir ne tikai virs ES vidējās atzīmes, bet arīdzan otrs augstākais Eiropā, atpaliekot vien no Lietuvas, kur 56,1% personāla bija sievietes.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par 2015./2016. mācību gadu liecina, ka 17 Latvijas augstskolās kopumā bija 3719 cilvēku plašs akadēmiskais personāls – tostarp 973 pētnieki, 162 asistenti, 606 lektori, 878 docenti, 504 asociētie profesori un 596 profesori.

2015. gadā Latvijā 15,8% akadēmiskā personāla bija vecāki par 65 gadiem, krietni pārsniedzot vidējo ES latiņu – 4,5%. Šajā rādītājā līdz ar Latviju 10% barjeru pārsniedz vēl tikai četras valstis – Bulgārija, Igaunija, Itālija un Slovākija. Vienlaikus šajās valstīs ir maz mācībspēku, kuri ir jaunāki par 35 gadiem. Pētījuma autori secina, ka šis ir signāls problēmām ar akadēmiskā personāla atjaunināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2000. gada "Augstskolu pārskatā" norādīts, ka tolaik 20 Latvijas augstskolās 20% akadēmiskā personāla bijuši vecāki par 60 gadiem. Savukārt 12% personāla bija jaunāki par 30 gadiem. Vairums (26%) personāla bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet 25% – no 40 līdz 49 gadiem. Jau tolaik ministrijā secināja, ka jaunievēlēto profesoru vidējais vecums ir "visai ievērojams", proti, 56,5 gadi.

Savukārt IZM dati par 2016./2017. mācību gadu liecina, ka vecāki par 60 gadiem bija 25,8% augstskolu akadēmiskā personāla, kas ir teju sešu procentpunktu pieaugums 16 gadu laikā.

Salīdzinoši visjaunākais akadēmiskais personāls rodams Luksemburgā, kur 55,2% mācībspēku jaunāki par 35 gadiem, savukārt vecāki par 65 gadiem Luksemburgā 2015. gadā bija 0,4% akadēmiskā personāla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!