AT savā lēmumā norādīja, ka apspriedes istabas noslēpuma kā procesuāla institūta nozīme ir saistīta ar tiesnešu neatkarības principu un to pakļaušanos tikai likumam. Augstākā tiesa atzīst par nepamatotu apelācijas instances tiesas atzinumu, ka atsevišķu organizatorisku jautājumu izlemšana, kas neprasa būtisku laiku un iedziļināšanos lietas faktiskajos apstākļos, nav atzīstama par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu.
Kā ziņots, 2016. gada 26. oktobrī Zemgales apgabaltiesa atstāja negrozītu Jelgavas tiesas 2015. gada 23. janvāra spriedumu, ar kuru attaisnots kukuļņemšanā apsūdzētais Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs.
Tāpat ziņots, ka 2015. gada 23. janvārī Jelgavas tiesa attaisnoja Ķipuru, kurš tika apsūdzēts iespējamās nelikumībās saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi.
Tiesa atzina par nevainīgiem un attaisnoja arī lietā iesaistītos Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītāju Edmundu Kalniņu, SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētāju Andi Gulbi un SIA "Digiteks" valdes locekli Jāni Kramenu.
Taču spriedums nestājās spēkā, jo prokurors par to iesniedza apelācijas protestu.
Jau vēstīts, ka apsūdzība korupcijā bija celta SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklim Ķipuram un šīs slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājam Kalniņam par kukuļa saņemšanu un SIA "Digiteks" vadītājiem Gulbim un Kramenam par kukuļa nodošanu.
Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem - 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010. gadā un sonoskopa iegādi 2011. gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA "Digiteks".
Saskaņā ar apsūdzību divi SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" pārstāvji prettiesiski pieņēma atlīdzību no diviem uzņēmuma "Digiteks" atbildīgajiem darbiniekiem kopumā 2300 latu apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām.
Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes pieņēma kukuli 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs - 300 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Jelgavas slimnīcas valdes loceklis saukts pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas. Jelgavas slimnīcas nodaļas vadītājs pie kriminālatbildības saukts par prettiesiska labuma pieņemšanu.
Abi uzņēmēji apsūdzēti par līdzdalību pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un pārsniegšanā, kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
