Foto: Eiropas Komisija

Pēc Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) samita, kurā tika spriests, kā stiprināt divpusējās attiecības, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis apmeklēja vairākas teritorijas Donbasā – Mariupoli un Talakivku, uzsverot, ka reģiona attīstībai aizvien ir nepieciešams ES finansiālais atbalsts.

"Vizītes mērķis bija iepazīties ar ES līdzfinansētajiem projektiem, kas tiek sniegti gan humanitārajā jomā, gan rekonstrukcijas darbiem, un pārrunāt ar valdības pārstāvjiem, vietējas administrācijas pārstāvjiem tās problēmas, ar kurām nākas saskarties uz vietas, un labāk saprast, kā ES var Ukrainu atbalstīt," portālam "Delfi" skaidroja Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka atbalsta programmas tiek turpinātas, kā arī drīzumā tiks piešķirti papildu 200 miljoni eiro grantu finansēšanai, no kuriem tieši 50 miljoni ir konflikta teritorijām – gan humanitārajai palīdzībai, gan rekonstrukcijas darbiem.

"Šeit, kā jau konflikta teritorijā, ir nopietnas problēmas gan ar infrastruktūru, gan palīdzības sniegšanu konfliktā cietušiem cilvēkiem – ne tikai medicīniskās, bet arī psiholoģiskās palīdzības sniegšanā. Arī iekšēji pārvietotajiem cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest savas mājas. Problēmu ir daudz. Ir ļoti svarīgi, lai ES atbalsts šeit turpinātos. Ļoti svarīgi, lai ES turpinātu strādāt ģeopolitiskā līmenī pie konflikta risinājuma, gan arī sniegtu palīdzību uz vietas," viņš sacīja.

Foto: Eiropas Komisija

Pašlaik Ukrainai tiek sniegta divu veidu palīdzība. Makrofinansiālā palīdzība, kur vēl palicis trešais maksājums 600 miljonu eiro apmērā, ko iespējams saņemt valsts budžetā, ja Kijeva izpilda reformu nosacījumus. Otrkārt, tā ir palīdzība konflikta zonai, kur ES un starptautisko organizāciju līdzekļi tiek ieguldīti humanitārās krīzes seku novēršanai, gan ari infrastruktūras atjaunošanai.

Ziņots, ka 11. jūlijā, neilgi pirms samita sākuma, oficiāli apstiprināts ES un Ukrainas asociācijas līgums, kas stāsies spēkā 1. septembrī. Tāpat 11. jūnijā stājies spēkā Ukrainas un ES bezvīzu režīms, kas ukraiņiem tūrisma nolūkos ar biometriskajām pasēm ļauj doties uz ES dalībvalstīm, izņemot Īriju un Lielbritāniju.

ES un Ukraina sākotnēji asociācijas līgumu paredzēja parakstīt 2013. gadā, taču toreizējais prezidents Viktors Janukovičs to pēc ilgām pārrunām atteicās darīt. Pēc Janukoviča lēmuma sākās plaši protesti, pēc kuriem Krievija okupēja Krimu, kā arī uzsāka kara darbību Austrumukrainā.

ES un Ukrainai līguma politisko daļu izdevās parakstīt 2014. gada pavasarī.

Ziņots, Krievija okupēja Krimas pussalu un iebruka Austrumukrainas kontinentālajā daļā, kur karadarbībā dzīvību zaudējuši tūkstošiem cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!