Žurnālā "Ir" publicētās sarunas un tiesībsargājošo iestāžu lēmumi par "oligarhu lietas" izbeigšanu liek uzdot jautājumus par izmeklēšanas un lietas uzraudzības kvalitāti, atzina Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Pēc žurnālā publicētās informācijas šobrīd sanākusi "tāda jocīga situācija", jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Ģenerālprokuratūra nav redzējusi vai tikai daļēji redzējusi viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, atzina Stukāns.
Pat, ja šīs sarunas abas tiesībsargājošās iestādes nav redzējušas, ja tajās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ir jāsāk kriminālprocess un informācija jāpārbauda, viņš uzsvēra. "Ziņas presē arī var būt par pamatu pārbaudes vai kriminālprocesa sākšanai, proti, vai ir pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu noziegumu," piebilda Stukāns.
Viņaprāt, apsveicama ir KNAB apņemšanās pārbaudīt un salīdzināt žurnālā "Ir" publicēto sarunu autentiskumu ar KNAB rīcībā esošajiem ierakstiem. Tajā pašā laikā šobrīd vairāki apstākļi publiski nav zināmi, piemēram, tas, vai pastāvēja sarunas, kas apzināti izņemtas no lietas un slēptas tiesībsargājošās iestādēs. "Ja apzināti izņemtas sarunas un slēptas, tad tas ir cits noziegums," piebilda Stukāns.
Ja izrādīsies, ka žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas, tad ar to nodošanu žurnālistu rīcībā, iespējams, arī ir pārkāpts likums, atzīmēja tiesnesis.
"Par vienkāršām domām nesoda nevienā civilizētā valstī, ir nepieciešami papildus pierādījumi. Ja tās ir vienkāršas sarunas un viena persona otrai mēģina parādīt pašas iedomātu tēlu, tad par to nevar sodīt. Ja sarunās tiek minēti kādi fakti, tad ir attiecīgas metodes, lai pārbaudītu vai runātais tika realizēts. Sarunas būtu jānostiprina ar pierādījumiem," uzsvēra Stukāns.
Lai arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe publiski norādījusi, ka pierādījumi bija pietiekami lietas virzīšanai uz tiesu, Stukāns akcentēja, ka Latvijā tikai prokurors izlemj, vai lietā ir atbilstoši pierādījumi un tā nododama tiesai.
Pat, ja KNAB, pārliecinoties par sarunu saturu autentiskumu, izšķirsies par kriminālprocesa sākšanu, nav garantijas, ka šāds kriminālprocess noslēgsies ar tā nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanai, uzsvēra Stukāns.
Rezumējot visu iepriekšminēto, Stukāns norādīja, ka rodas jautājumi par KNAB veiktās izmeklēšanas kvalitāti un profesionālismu, kā arī prokuratūras veiktās lietas uzraudzības kvalitāti, jo prokurors var iesaistīties izmeklēšanā, norādot uz konkrētām veicamajām darbībām. Prokuratūra var veikt uzraudzību gan pār operatīvo lietu, gan krimināllietu.
Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
