Varēs liegt pamest valsti tiem, kas grasīsies iesaistīties bruņotos konfliktos  (12)

Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

Iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja kāda no valsts drošības iestādēm būs sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā būs pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijā apdraudēs nacionālo drošību.

Saeima šodien neatbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, kas paredzēja likumprojektā atteikties no augstāk minētajiem vārdiem "citas darbības". Deputāte iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda uzskatu, ka šāds formulējums ir pārāk plašs un vērtējams kā ļoti bīstams. Viņa vērsa uzmanību, ka runa ir par ierobežojumu noteikšanu, pamatojoties uz aizdomām, ko uzreiz nebūs pārbaudījusi tiesa.

Minēto regulējumu varēs attiecināt uz pilsoņiem, nepilsoņiem, personām, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēgļiem. Iekšlietu ministra lēmumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

IeM skaidro, ka, ņemot vērā pašreiz esošo situāciju valstu drošību jautājumos, vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.

Vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī rada apdraudējumu vairākām interešu grupām.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2017. gada 1. septembrī.