Foto: LETA

Aizturētajiem maksātnespējas administratoriem Mārim Sprūdam un Ilmāram Krūmam, kā arī finansistam Jorenam Raitumam kriminālprocesā inkriminētie noziegumi saistīti ar likvidējamās 'Trasta komercbankas' likvidācijas procesu, otrdien žurnālistiem atklāja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Grišins uzsvēra, ka likvidators bankā nedarbojas kā valsts amatpersona. Šīm trīs personām tiek inkriminēta Krimināllikuma 184.panta 3. daļa - izspiešana organizētā grupā vai lielā apmērā, kā arī Krimināllikuma 195. panta 3. daļa - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.

Savukārt otrs kriminālprocess sākts par kukuļa izspiešanas mēģinājumu, ja to darījusi valsts amatpersona. Grišins atklāja, ka šajā kriminālprocesā kā aizdomās turētais atzīts maksātnespējas administrators Nauris Durevskis. Vienlaikus policijas pārstāvis uzsvēra, ka šajā kriminālprocesā ir aizdomas, ka Durevskis veicis noziedzīgus nodarījumus viņa administrējamā maksātnespējīgā uzņēmumā. Vaicāts, vai šis uzņēmums ir saistīts ar "Trasta komercbankas" kriminālprocesu, Grišins to noraidīja, sakot, ka nebūt tā neesot.

Lai nodrošinātu iespējamo papildsodu - mantas konfiskāciju - aizturēto personu mantai uzlikts arests. Policija atklāja, ka arestēti 380 000 eiro, trīs premium klases automašīnas, kā arī virkne nekustamo īpašumu un kapitāldaļas uzņēmumos.

Kriminālpolicijas priekšnieks stāstīja, ka visas četras personas aizturētās 7. jūnijā, jo viņi bijuši savstarpēji pazīstami, tāpēc aizturēšana dažādās dienās un laikos varētu traucēt izmeklēšanai. Savukārt kriminālprocesi sākti gada sākumā un pusgada laikā "vainagojušies panākumiem", sacīja Kriminālpolicijas šefs. Pēc aizturēšanas 24 stundu laikā policisti pratinājuši gan aizdomās turētos, gan lieciniekus, kā arī veikuši 13 kratīšanas un ar tām saistītās procesuālās darbības.

Savukārt 9. jūnijā izmeklēšanas tiesnesis lēma pēc policijas lūguma kā drošības līdzekli piemērot aizturētajiem apcietinājumu. Pāris dienas vēlāk gan apcietinātais Raitums tika atbrīvots, jo viņam drošības līdzeklis tika mainīts uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Grišins sacīja, ka drošības līdzekļa maiņa Raitumam attiecīgi izrietējusi no policijas izmeklēšanā īstenotās taktikas, bet nekonkretizēja, vai tas nozīmē, ka, piemēram, aizturētais Raitums ar policiju ir sadarbojies.

Grišins arī uzsvēra, ka policija pieļauj, ka līdz šim izmeklēšanā atklātās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodes saistībā ar "Trasta komercbankas" kriminālprocesu nav vienīgās un pastāvot iespējamība, ka turpmākā izmeklēšanā atklāsies vēl citas. Līdz ar to Grišins aicināja cilvēkus, kas saskārušies ar šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, vērsties policijā un būt par cietušajiem sāktajā kriminālprocesā. Grišins solīja, ka policija pārbaudīs visus darījumus, kas likvidatoriem bijuši ar kreditoriem.

Tāpat Kriminālpolicijas priekšnieks pastāstīja, ka Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšana esot noteikta kā prioritāte. Ekonomisko noziegumu apakarošanas pārvalde esot tikusi stiprināta un notikušas arī strukturālas izmaiņas šīs jomas noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā. Grišins arī sacīja, ka policija jau vairākus gadus pievēršas iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus varētu būt izdarījuši maksātnespējas administratori.

Kopumā 2016. gadā Valsts policijā sākti 17 kriminālprocesi par iespējamiem noziegumiem, kurus savā profesionālajā darbībā izdarījuši maksātnespējas administratori. Savukārt 16 kriminālprocesi šajā jomā virzīti prokuratūrā apsūdzības uzrādīšanai.

Šogad, četros mēnešos, policija ierosinājusi jau septiņus kriminālprocesus, kuros figurē maksātnespējas administratori, savukārt četri iepriekš sāktie kriminālprocesi nodoti prokuratūrai.

Grišins komentēja, ka daļa no noziegumiem bijuši vienkārši, piemēram, naudas piesavināšanās, bet citos īstenotas sarežģītākas shēmas.

Jūnija sākumā Valsts policija aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, kā arī maksātnespējas procesa administratorus Māri Sprūdu un Nauri Durevski. Tāpat aizturēts un par aizdomās turēto tika atzīts finansists Jorens Raitums. Tiesa lēma viņus apcietināt, bet jau pāris dienas vēlāk Raitums no apcietinājuma tika atbrīvots. Savukārt pārējie trīs apcietinātie drošības līdzekli pārsūdzēja. Sūdzības Rīgas apgabaltiesa vērtēs 21. jūnijā.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Zināms, ka ENAP sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar likvidējamās "Trasta komercbankas" administratoru Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!