Foto: LETA

Pirmdien, 19. jūnijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis Rīgā sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pauda gandarījumu par sabiedroto klātbūtni Latvijā, kā arī izcēla faktu, ka ka trīs gadu laikā Latvija ir divkāršojusi aizsardzības budžetu, portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kučinskis norādīja, ka sabiedroto klātbūtne Latvijā apliecina alianses vienotību un apņemšanos aizstāvēties dalībvalstis pret jebkuru agresoru.

"Šodien ir īpaša diena Latvijas valstij un mūsu iedzīvotājiem – līdz ar NATO militāro spēku ierašanos Latvijā ir pabeigta alianses spēku izvietošana Baltijas valstīs. NATO klātbūtne vairo mūsu drošību. Tas ir svarīgs signāls Krievijai, ka NATO strādā un rūpējas par saviem sabiedrotajiem," sacīja Kučinskis.

Kā nozīmīgu sasniegumu abas puses minēja faktu, ka trīs gadu laikā Latvija ir divkāršojusi aizsardzības budžetu. 20,3 % no aizsardzības budžeta tiek tērēti galvenajam ekipējumam. Savukārt no nākamā gada Latvija ir apņēmusies aizsardzībai novirzīt 2 % no iekšzemes kopprodukta, atzīmē

Vaivars informē, ka sarunas laikā tika pieminētas Krievijas Federācijas īstenotās militārās mācības "ZAPAD-2017" Baltkrievijā, norādot, ka šāda apjoma mācības gar mūsu robežām notiek pirmo reizi kopš Krievijas agresijas Ukrainā, vienlaikus gan atzīstot, ka "ZAPAD-2017" militārais apdraudējums ir vērtējams kā zems.

Abas puses arī pauda gandarījumu par to, ka hibrīdajam apdraudējumam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros. "Īpašu uzmanību pievēršam stratēģiskās komunikācijas jautājumam, lai stiprinātu valsts un sabiedrības noturību pret Krievijas informācijas aktivitātēm," sacīja Ministru prezidents. Viņš akcentēja, ka nacionālā līmenī šobrīd aktīvi tiek strādāts, lai uzlabotu nacionālo koordināciju pretdarbībai hibrīdajam apdraudējumam un noturības stiprināšanai.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece parlamentā tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru, uzsvēra, ka NATO kaujas grupu izvietošana mūsu reģionā apliecina alianses spēju aizstāvēties pret jebkādu agresiju.

Saeimas priekšsēdētāja pateicās NATO par daudznacionālo spēku nosūtīšanu, kas ir ļoti spēcīgs sabiedroto solidaritātes un vienotības apliecinājums. Līdz ar NATO kaujas grupas ierašanos Latvijas iedzīvotāji var justies droši. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka valsts drošību sekmējusi tieši NATO.

Saeimas priekšsēdētāja parlamenta vārdā apliecināja, ka Latvija daudz iegulda savā pašaizsardzībā, un tam ir mūsu iedzīvotāju atbalsts. Nākamgad Latvija plāno aizsardzības budžeta pieaugumu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tomēr šodienas drošības izaicinājumiem nevaram stāties pretī vieni.

NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja Latvijas parlamenta lēmumus aizsardzības budžeta palielināšanai. Būtiski, ka tam ir plašs Saeimā pārstāvēto politisko spēku atbalsts.

Mūrniece un Stoltenbergs bija vienisprātis par transatlantisko saišu nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par ASV konsekventu atbalstu un pastāvīgu militāro klātbūtni Eiropā, uzsverot, ka mums vienlīdz svarīgi sadarboties arī cīņā pret globālo terorismu.

Sarunā tika skarta nepieciešamība stiprināt informatīvo telpu, kā arī stratēģisko komunikāciju, lai iestātos pret dezinformācijas kampaņām, kas nav izslēgtas saistībā ar NATO spēku ierašanos, portālu "Delfi" informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārstāvji.

Mūrniece uzsvēra NATO atbalsta Ukrainai un Gruzijai nozīmi, kuras ir svarīgas NATO partnervalstis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!