Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanai, liecina ceturtdien žurnāla "Ir" publiskotie sarunu fragmenti.

Žurnāls atgādina, ka skaļā "oligarhu lieta" sākās pirms sešiem gadiem, kad Saeimas atteikums atļaut veikt kratīšanu tā brīža parlamenta deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā kļuva par vienu no Saeimas atlaišanas pamatojumiem.

Lietas pamatā bija aizdomas, ka "Rīgas Tirdzniecības ostas" (RTO) patiesie īpašnieki ir Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Tagad lieta ir pačibējusi, savukārt, kā iepriekš "Delfi" jau ziņoja, divi no šiem politiķiem tagad "legalizējušies" kā RTO īpašnieki.

"Ir" atklāj, ka noklausītajās sarunās Šlesers ar tā brīža "airBaltic" vadītāju Bertoltu Fliku izkārto darbu savai māsai, ar "Krājbankas" vadītāju Mārtiņu Bondaru pārrunā to, kuru satiksmes nozares uzņēmumu kontus pārcelt uz šo banku, lai palīdzētu tai risināt likviditātes problēmas pēc "Parex" kraha. Tāpat ierakstos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) Šlesers pārrunā, kā izdevies Saeimā izgāzt ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un dabūt cauri valdības atļauju izcirst kokus Jūrmalas kāpās savas mājas būvēšanai, vēsta medijs.

Ar Lembergu viņš spriež, kuru likt par "savu" Valsts prezidentu, lai atkal nesanākot kā ar Valdi Zatleru. Tāpat viņi apkopo "Dienas" iegādes izmaksas un komandē, kādi žurnālisti jāatlaiž no "Dienas" un kādi sižeti jāsaorganizē LTV.

"Ir" secina, ka sarunas pārliecinoši norāda uz oligarhu slēptiem biznesa darījumiem un liek jautāt, kāpēc likumsargi nav centušies vai spējuši tos juridiski pierādīt.

2011.gada janvārī kādā no sarunām, kurā Šlesers ar biznesa partneri Viesturu Koziolu apspriež viņa vēlmi pēc pāris gadiem atklāt savu dalību RTO, Koziols saka: "Kliegs un bļaus, ka tu, būdams ministrs, plānoji, ka tu kādreiz kļūsi īpašnieks, un tu pieņēmi lēmumus savā labā. Ainār, tu pieņēmi dafiga visādus lēmumus, dafiga! [..] Pārējās vietas tev visas ir stiprās, bet tava vājā vieta ir tieši šī te, ka tu ar politiku taisīji sev naudu."

RTO vadītājs Ralfs Kļaviņš to komentē, sakot, ka no 2004. līdz 2011. gadam "ir septiņi gadi, kuru ietvaros ir pieņemti desmitiem dažādi lēmumi" un Šleseram "izgaismojoties", "pārējie džeki distancēsies no tā visa". Koziols tam piekrīt: "Tieši tā, un pārējie visi būs baltā zirgā, kaut gan viņi būs pieņēmuši vēl vairāk lēmumus nekā tu."

Kā vēsta žurnāls "Ir", liela daļa sarunu saistītas ar Šķēles, Šlesera un Lemberga plānotu ostas kopuzņēmumu ar Krievijas miljardieri Dmitriju Mazepinu. Bažas par būvatļauju nesaņemšanu termināļa būvniecībai Šlesers noraida un liek RTO vadītājam Kļaviņam tikties ar LPP/LC deputātu, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāju Vjačeslavu Stepaņenko, kam esot uzticēta projekta virzība domē. "Tu pasaki - šis ir tas projekts, par kuru Putins teica, ka šis ir ļoti svarīgs projekts," Šlesers teicis Kļaviņam. Šī projekta virzībai viņš organizē tikšanos arī ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku. Ameriks sarunas gaitā Šleseram saka: "Lai Askolds [Kļaviņš, Vides pārvaldes direktors] skraida. Samaksā viņam naudu, lai viņš skraida."

Terminālis "Riga Fertilizer Terminal" tika atklāts 2013. gadā.

Tāpat bieži sarunās figurējot aviokompānija "airBaltic". Kopā ar Fliku Šlesers plāno, kā nodrošināt kontrolpaketi uzņēmumā, kā noformēt akcionāru līgumu pirms varu pārņēmusi Valda Dombrovska valdība.

"Krājbankas" finanšu problēmu dēļ "airBaltic" izjūt pamatīgu spiedienu no bankas īpašnieka Antonova puses atmaksāt parādu. Sarunas atklāj, ka kopā ar Fliku Šlesers rada plānu radīt "struktūru Luksemburgā", kur Antonovam tiks viena ceturtdaļa, bet "mums" - trīs ceturtdaļas. Vienā no sarunām Lembergs piekritis piedalīties.

Viņam gan ir savas prasības: "Lai tu mani saprastu: viss tas ir labi, bet man vienā jaukā brīdī atkal kāds atnāks un teiks - a kā tu te nokļuvi? Kā tu te nokļuvi kaut kādā kompānijā X? Man viņam vajag pretī - rekur, redzi, es samaksāju tik un tik. Var teikt - daudz, maz un tā... A savādāk teiks - vot, bļaģ, viņš tur izkārtoja šito te, un viņam iedeva pret kukuli. Nahuj, man tas neder! [..] Būtu pietiekami liels piķis jāsamaksā, ar pārskaitījumu, lai viss oficiāli. Tā ir publiska kompānija - nozīmīgs spēlētājs, ir svarīgi, kā tas tiek strukturēts... Tas nav Rīgas Centrālais terminālis, kas nahuj īpaši neinteresē nevienu, i to kāds var paskatīties, ja tur nāk kravas. A šitas te, kas lidinās pa gaisu, kur visas terorisma kontroles un tā tālāk."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!