Mācītāja Rubeņa un uzņēmēja Pīlēna ģimenes pievēršas izglītības laukam – nodibina institūtu  (154)

Šādi "pirmo reizi Baltijā nopietni pieteikts izglītības virziens, kas jaunajā tūkstošgadē pieņemas spēkā dažādās valstīs. Tā pamatā ir pārliecība, ka cilvēks un pasaule attīstītos daudz harmoniskāk, ja savu personību, attiecības ar citiem un jebkuru dzīves soli - ģimenē, biznesā vai politikā - mēs iemācītos uztvert kā daļu no vienota, savstarpēji saistīta veseluma, nevis saskaldītu pretrunu lauskās," vēsta žurnāls.

Kā vēsta žurnāls, ar vārdiem "redzīguma treniņš, pamošanās" institūta dibinātāji raksturo integrālās izglītības procesu. Rubenis atzīmē, ka "redzīgums ir būtiski svarīgs Latvijas valsts izdzīvošanā. Jautājumi, kas mums būs jārisina tuvākajos 20 gados, būs vēl simtreiz sarežģītāki nekā pašreizējie, ar kuriem grūti tiekam galā. Institūts ir mūsu pienesums, ko savu spēku ietvaros varam konstruktīvi darīt".

Ideja par inovatīvu izglītības centru, kas piedāvātu dažādas personības pilnveides programmas, Pīlēnam radusies "Indijas okeāna krastā" lasot Rubeņa ieteikto ekonomista Oto Šarmera grāmatu "U teorija". Žurnāls vēsta, ka Šarmers piedāvā jaunu rīcības modeli – no "ego sistēmas" pāriet uz "eko sistēmu" jeb dažādu jomu līderiem attīstīt prasmi lēmumus pieņemt nevis no šauri savtīga skatpunkta, bet jebkuru problēmu uzreiz aplūkot plašākā kontekstā, kā daļu no veseluma, vēsta žurnāls, piebilstot, ka par integrālās teorijas pamatlicēju uzskata Kenu Vilberu, kurš "visu cilvēka individuālo un kolektīvo pieredzi aplūko kā savstarpēji saistītu veselumu, kura aprakstīšanai un personības attīstības ceļa iezīmēšanai radījis īpašu karti".

Sekojot šīm idejām, daudzviet Eiropā un ASV top integrālās izglītības programmas kā papildinājums akadēmiskās izglītības sistēmai. Žurnāls raksta, ka tieši šajā plūsmā iekļausies "I3", kas piedāvās seminārus, lekcijas, meditāciju, jo "institūts eksperimentēs ar formātiem un tēmām, piesaistot gan vietējos, gan ārvalstu pasniedzējus," kā arī īstenos laikmetīgās mākslas projektus. Nodarbības centrā vadīs gan Rubeņa sieva Inga, gan Pīlēns, kurš arī nodrošinās centra finansējumu. Paredzēts, ka institūta mājvieta būs Ķīpsalā.

Vaicāts, ar ko integrālā izglītība atšķiras no tradicionālās, Rubenis žurnālam atzīst, ka "integrālā pieeja mēģina redzēt pasauli un cilvēku, neko neizslēdzot. Un tas ir liels izaicinājums. Nevis vulgārā nozīmē visu milzīgo pasaules dažādību nolikt uz viena plauktiņa, bet iekļaut kopējā bildē".

Savukārt Pīlēns uz žurnāla jautājumu, kādus redz būtiskākos robus Latvijas izglītības piedāvājumā, kurus vajadzētu aizpildīt, atbild, sakot, ka "tā ir spēja salikt lego klucīšus kopā. Kad saproti, ko ar šiem klucīšiem var darīt, rodas pilnīgi jauna horizonta izjūta. Nekas nav slikts šeit Latvijā, taču tie nav griesti!"

Rubenis žurnālam kā trūkumu Latvijas izglītības piedāvājumā nosauc apstāšanos, sakot, ka tā ir "sajūta, ka es visu zinu. Šiem cilvēkiem pašiem ir ļoti grūti, un ar šiem cilvēkiem citiem ir grūti. No integrālās perspektīvas, cilvēka galvenais ētiskais uzdevums ir nepārtraukti augt. Domāju, ka institūta programmas būs interesantas cilvēkiem, kuri kādā dzīves punktā, visticamāk, ne gluži 18, bet drīzāk 30 vai 40 gados, būs sajutuši, ka sāk smakt pašpietiekamībā".