Politiķi nevar gaidīt sabiedrības sapratni, kur nu vēl runāt par izpratni, ja cenšas pārdot kaķi maisā, norāda tiesībsargs Juris Jansons, komentējot valdības darba grupas piedāvājumu valsts veselības apdrošināšanai.
Tiesībsargs kritizē Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un deputāta Romualda Ražuka (V) publiski pausto par obligāto veselības apdrošināšanu, paredzot jauna maksājuma uzlikšanu iedzīvotājiem. Satversmes 111. pants noteic, ka valstij katram iedzīvotājam jānodrošina medicīniskās palīdzības minimums, portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga biroja Konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Madlēna Vahere. Tas nozīmē, ka vispirms vajadzētu sākt ar skaidru atbildi uz jautājumu: "Kas ietilps minimumā?", min Jansons.
Viņš vērš uzmanību uz to, ka veselības aprūpes sistēmas reforma skar visus Latvijas iedzīvotājus, taču vairāk tiek runāts par iedzīvotāju izdevumiem, nevis ieguvumiem.
"Tiek uzņemts sabiedrībai absolūti neskaidrs veselības aprūpes sistēmas reformēšanas kurss. Cilvēks grib zināt, ko viņš saņems par to, ja katru mēnesi veiks maksājumu. Cilvēks grib zināt, pie kāda speciālista, cik ātrā laikā viņš varēs pierakstīties. Un cilvēkam ir tiesības zināt. Par fiksēto vai diferencēto/progresīvo iemaksu var runāt tikai tad,kad mēs zinām, kas ietilpst garantētajā pakalpojumu grozā," klāsta Jansons.
Pēc viņa teiktā, trūkst diskusiju par Veselības ministrijas piedāvāto ieceri garantēt speciālista pieejamību 90 dienu laikā un citiem jautājumiem.
"Tiesībsargam un, domājams, arī sabiedrībai ir bažas, ka naudu no katra iedzīvotāja paņems, bet pakalpojumi joprojām nebūs pieejami. Tādā gadījumā jaunā, gluži tāpat kā šī brīža veselības aprūpes sistēma, darbosies pretēji Satversmē noteiktajam," norāda Tiesībsarga birojā.
Jau vēstīts, ka premjera vadībā strādā darba grupa, kas meklē risinājums veselības aprūpes finansējuma problēmai. Viens no priekšlikumiem paredz iespēju Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu.
