Foto: LETA

Stāsies spēkā spriedums Gaidas Veldes prasībā pret Satiksmes ministriju (SM), ar ko valstij pieteicējai būs jāmaksā 662 831 eiro kompensācija saistībā ar zemes atsavināšanu lidostas "Rīga" vajadzībām.

Kā informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT spriedums nav pārsūdzams.

AT atstāja spēkā 2015. gada aprīļa Civillietu tiesu palātas spriedumu. Tiesa toreiz daļēji apmierināja Veldes pieteikumu un par labu prasītājai piedzina kompensāciju 328 098 eiro, likumiskos procentus par laiku no 1997. gada 1. marta līdz 2015. gada 1. martam 328 098 eiro un tiesas izdevumus 6634 eiro.

AT savā spriedumā atzina, ka nav pamata pārsūdzētā sprieduma atcelšanai, jo tiesas izdarītie secinājumi atbilst konstatētajiem faktiskajiem lietas apstākļiem. Apelācijas instances tiesa, nosakot taisnīgas atlīdzības apmēru, ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2012.gada 25.oktobra spriedumā lietā "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" paustās atziņas.

Jau ziņots, ka Velde bija lūgusi piedzīt no SM 1,25 miljonu eiro (882 700 latu) kompensāciju saistībā ar savulaik viņai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Prasībā bija lūgts piedzīt arī procentus 753 581 eiro (529 620 latu) apmērā.

No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājai 1994. gada augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu "Pilskalni", kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 hektāri. Viņa norādīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem par viņai valsts vajadzībām atsavinātajiem 12,66 hektāriem zemes vienpusēji tikusi noteikta atlīdzība - 2576 eiro (1811 lati).

Šādi valsts aizskārusi viņas mantiskās tiesības, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu, rīkojoties nekonsekventi un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, tāpēc par minētajiem aizskārumiem no valsts piedzenama kompensācija atsavinātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā.

Velde savulaik vērsās ar prasību Rīgas apgabaltiesā, lūdzot piedzīt kopumā 6,1 miljona eiro (4,3 miljonu latu) kompensāciju, taču jau pēc prasības iesniegšanas tiesā prasītā kompensācijas summa tika samazināta līdz 1,25 miljoniem eiro (882 700 latiem), kā arī lūgts piedzīt procentu maksājumus - 753 581 eiro (529 620 latus), tādējādi kopumā lūdzot piedzīt aptuveni divus miljonus eiro (1,41 miljonu latu) un arī ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasības grozījumi pamatoti ar SIA "Interbaltija" atzinumu par Veldei atsavinātā īpašuma vērtību, kurā norādīts, ka 1997. gada janvārī aptuvenā šī īpašuma vērtība varēja būt 1,25 miljoni eiro (882 700 lati). Nokavējuma procentus Velde lūgusi piedzīt par to, ka laikus nav saņēmusi taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu.

Rīgas apgabaltiesa 2008. gada 1. oktobrī viņas prasību noraidīja.

Prasības pieteikumā Velde bija norādījusi, ka saskaņā ar likumiem "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" viņa pieteikusies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemi. Saskaņā ar Rīgas rajona Mārupes pagasta padomes 1994. gada maija lēmumu Veldei tā paša gada 2.augustā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu "Pilskalni", ko veidojuši divi zemesgabali, kuru kopējā platība bijusi 20,22 hektāri.

Veldes nekustamais īpašums 12,66 hektāru platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā, un atlīdzība par atsavināmo zemi noteikta 2576 eiro (1811 lati). Velde norādījusi, ka, nosakot atlīdzības apmēru, ņemts vērā, ka, atsavinot valsts vai sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas bijušā īpašnieka īpašuma tiesības zemes reformas laikā, atlīdzības apmērs nosakāms naudā.

Tas nav varējis pārsniegt nekustamā īpašuma novērtējumu zemesgrāmatā vai kadastra dokumentos, kuri noformēti pirms 1940. gada 22. jūnija un kuros norādīta nekustamā īpašuma vērtība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!