Šī centra pārstāvji visiem Latvijas musulmaņiem vēl "uzlabot savas īpašības, jo tas ir ceļš uz panākumiem", kā arī "mieru un labklājību musulmaņu ģimenēm un sabiedrībai, kurā viņi dzīvo". Centra pārstāvji arī "patiesi sveic visus musulmaņus ar lielā notikuma tuvošanos, un novēl musulmaņu sabiedrībai šo svēto mēnesi veltīt dievbijības nostiprināšanai, kļūdu izlabošanai, reliģisko zināšanu papildināšanai un citiem labiem darbiem, kuri kalpos dvēseles pilnveidošanai un siržu attīrīšanai no netikumiem".
Kā norāda organizācijā, musulmaņu mēness kalendārs būtiski atšķiras no saules kalendāra, jo mēness kalendārā var būt vai nu 29 dienas, vai arī 30 dienas, nevis 28 vai 31 diena. Mēness kalendāra dienu skaitu nosaka tikai pēc novērojumiem, un iepriekš nav zināms, cik dienas ilgs mēnesis, proti, kāds būs tā dienu skaits. Katrs jaunais kalendārais mēnesis sākas ar jauna Mēness parādīšanos. Līdz ar to visas pasaules musulmaņi sekos līdzi tam, kā debesīs parādīsies jauns Mēness piektdien, 26. maijā. Ja jaunais Mēness būs redzams ar neapbruņotu aci, tad nākamā diena – sestdiena, 27. maijs, kļūs par ramadāna mēneša gavēņa pirmo dienu. Ja jaunais Mēness nebūs redzams, tad tas nozīmēs, ka esošais mēnesis ilgs 30 dienas, un ramadāns sāksies svētdien, 28. maijā.
Kā norāda kultūras centrā, ramadānā visu dienu – no saullēkta līdz pilnam saulrietam – musulmanim ir jāievēro gavēnis, piemēram, jāatturas no ēdieniem un dzērieniem, "vēderā nedrīkst nokļūt nekas, kam ir tilpums", piemēram, musulmanis nedrīkst smēķēt ūdenspīpi, kā arī dienas laikā "jāatturas no intīmās tuvības un citiem gavēņa pārtraukšanas veidiem, kas ir Dieva likumu noteikti".
Musulmaņu centrā stāsta, ka ramadāna laikā centrā "Miras", kas atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 35-2, paredzēti izglītojoši pasākumi, kas domāti visiem Latvijas cilvēkiem, un kuros plānots aplūkot svarīgas tēmas par islāmu. Lekcijas notiks katru dienu no pulksten 20:00. Tāpat kultūras centrā ramadāna laikā katru dienu tiks rīkota iftara (svētku maltīte).
Musulmaņi visā pasaulē Ramadāna laikā rīko svētku maltītes gavēņa dienas noslēgumā, izņēmums nav arī Eiropa, tostarp Latvija, kur dzīvo dažādu nacionalitāšu musulmaņi. Ticīgie pulcējas mošejās, klausās reliģijas mācību stundas, veic kolektīvu lūgšanu un gavēņa pārtraukšanas, kas tiek saukta par atgavēšanu, laikā pēc pilna saulrieta "steidz sniegt viens otram dateli, cenšoties būt pirmajam, kurš pabaros savu brāli musulmani pēc gavēņa. Šādi pasākumi attīsta draudzību, nostiprina attiecības starp ticīgajiem brāļiem un māsām," norāda kultūras centrā.
Kā norāda centrā, dievbijīgam musulmanim ramadāna jēga ir ne tikai ēšanas un dzeršanas ierobežojumi, bet gan, pārciešot bada un slāpju grūtības, musulmaņi attīsta sevī līdzjūtību un līdzcietību pret nabadzīgajiem, trūkumā esošiem cilvēkiem, kuri jūt badu ne tikai reizi gadā, bet visas savas dzīves laikā. Dievbijīgs musulmanis palīdz trūkumcietējiem un cenšas palīdzēt, tādējādi nostiprinot mīlestību starp cilvēkiem, nostiprinot saites starp radiniekiem, kas ir ievērojams balsts spēcīgas un veselīgas sabiedrības veidošanā.
Ramadāna laikā musulmaņi "cenšas sekot pareizajam ceļam, izlabot savus trūkumus, nožēlot grēkus, lūdz Radītājam pasargāšanu no grēkiem un pārkāpumiem, un pieliek ievērojamas pūles, lai kļūtu dievbijīgi un gūtu mūžīgo laimi," norāda musulmaņu kultūras centrā.
Kā norāda kultūras centrā, ramadāna mēnesī musulmaņi atzīmē gada labāko nakti "Leilat-ul-Kadr," kurā "dažādos laikos tika sniegta pēdējo četru svēto rakstu atklāsme: Zaburs (Psalmi) – pravietim Dāvidam, Taurats (Tora) – Pravietim Moisejam, Indžīls (Evaņģēlija) – Pravietim Jēzum, un Korāns – Pravietim Muhamedam".