Viņš arī skaidroja, ka viltus ziņas ir vērtējama kā globāla parādība, un ir dažādi piemēri, kā risinātu šo problēmu. Piemēram, Lielbritānijā ir vairāki mediji, kas spēj atspēkot viltus ziņas, ko ir publicējusi, piemēram, dzeltenā prese.

Krievijas propagandas izplatītajām viltus ziņām galvenais mērķis ir politiskā labuma gūšana. Viena no to izplatītajām idejām ir tā dēvētās "Russkij Mir" jeb "Krievu pasaules" vērtību no vienas puses un Rietumu vērtību no otras puses pretnostatīšana, norādīja publicists.

Troickis kā pozitīvo piemēru minēja faktu, ka Baltijas valstīs dzīvojošajiem krievvalodīgajiem jauniešiem ir imunitāte pret Krievijas propagandu un viņi vairāk atbalsta Eiropas vērtības. Publicists arī vērsa uzmanību, ka pēdējos gados Krievija propaganda nav pamudinājusi vietējos iedzīvotājus uz vardarbību.

Žurnālists arī atzinīgi novērtēja to, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā ir laicīgi reaģējušas ir Krievijas propagandas izplatītajām ziņām.

Savukārt Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" dibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe pauda - lai cīnītos ar viltus ziņām, nepieciešams iedzīvotājiem sniegt informāciju par mediju pratības pamatiem, skaidrojot atšķirības starp ziņām un "ziņu izstrādājumiem".

Viņa vērsa uzmanību arī žurnālistu pienākumam pārbaudīt publiskajā telpā nonākušo informāciju, minot piemēru, kad mediju sniegtā informācija palīdzēja gūt skaidrību jautājumā par tautiešu ārzemēs uz Latviju sūtīto naudu.

Spriņģe norādīja, ka Vācijā tiek strādāts pie normatīvā regulējuma, kas ļauts piemērot naudas sodus sociālajiem tīkliem, ja tiek publicēs viltus ziņas. Likumdošanas izmaiņas gaidāmas arī citās valstīs, tāpēc sociālajiem tīkliem būs jāmainās līdzi jaunajām prasībām. Žurnāliste arī norādīja, ka attīstās tehnoloģijas, kas efektīvāk ļaus konstatēt, kas ir un kas nav viltus ziņa.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa analizēja viltus ziņu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, atzīstot, ka viltus ziņas un populisms uztur viens otru, un ir svarīgs veids, kā mūsdienu mediju pasaulē atbildīgi politiķi uztur komunikāciju ar sabiedrību. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā eksperte Guna Šņore diskusijā norādīja, ka viltus ziņu izplatību ir grūti ierobežot, jo faktiski nepastāv likumdošana to regulēšanai, turklāt daudziem tas ir izdevīgs biznesa projekts.

Laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece aicināja atbildīgās amatpersonas sniegt lielāku atbalstu reģionālajai presei, kurai ir liela nozīme viedokļu daudzveidības un demokrātijas nodrošināšanā vietējā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā reģionālā prese ir daudz cietusi no iedzīvotāju skaita samazināšanās un reklāmas ieņēmumu krituma, kā arī pašvaldību izdevumu nostiprināšanās, kas var piedāvāt labāku atalgojumu žurnālistiem, bet publicē tikai pašvaldības vadības viedokli par notiekošo.

Kā ziņots, piektdien diskusijā Rīgas pilī klātesošie meklē risinājumus viltus ziņu ietekmes mazināšanai un apspriež pētījumu centrs SKDS veikto aptauju par viltus ziņu ietekmi.