Laikraksts atzīmē, ka kongresa rezolūcijā "dažs saredz separātisma tendences", savukārt Vējonis atzīmē, ka līdz kongresa sākumam tikai retais bija redzējis rezolūcijas projektu, kas tapa šaurā lokā.
"Jautājums – cik leģitīma ir tā pieņemšana un kādas saistības tas uzliek. Šis tomēr bija svinīgais pasākums par godu Latgales kongresa simtgadei. Tad man rodas jautājums – vai tiešām latgaliešu valodas lietošana ir vienīgā Latgales problēma," intervijā saka prezidents.
Viņš atzīmē, ka ne visi reģioni Latvijā ir attīstījušies vienmērīgi, un Latgale atsevišķos aspektos nav bijusi tik attīstīta.
"Manuprāt, te būtu vietā saruna par emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem, par demogrāfiju. Taču tas rezolūcijā neparādās. Es neapstrīdu, ka latgaliešu valoda ir jāsaglabā, un tā būs stipra, ja cilvēki paši to lietos. Latgalē ar to problēmu nav. Bet vai to ir jāliek darīt arī kurzemniekiem un vidzemniekiem? Tas ir strīdīgi," pauž Valsts prezidents.
"Man arī negribētos, ka tik ļoti tiek uzsvērta Latgales atstumtība. Šajā jautājumā pēdējos gados ir daudz darīts, piemēram, izveidota speciālā Latgales ekonomiskā zona. Pats esmu bijis vides ministrs un zinu, ka Latgalei ir bijis daudz investīciju. Piemēram, ūdens saimniecības sakārtošanai. Tur netika šķirots – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme vai Latgale –, nauda tika dota infrastruktūras attīstībai visos reģionos," pauž Valsts prezidents.
Jau vēstīts, ka pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē un kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā. Vairāk par Latgales kongresa nozīmīgumu vari lasīt šeit.
Maija sākumā Rēzeknē un Daugavpilī notika Latgales simtgades kongress, kurā uzrunas teica Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī režisors, kongresa organizēšanas komitejas goda loceklis Jānis Streičs. Tāpat par Latgales lomu Latvijas teritoriālajā vienotībā un drošībā stāstīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī uzrunu teica režisors Viesturs Kairišs.
Pēc garām diskusijām Rēzeknē tika apstiprināta Latgales simtgades kongresa rezolūcija, tajā ietverot virkni vēlmju, kas būtu izpildāmas, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu latgaliešu valodu un kultūru kā Latvijas nācijas bagātību.
Kongresa dalībnieki rezolūcijā lūdz nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā, kā arī pieņemt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodas apzīmējumiem - LAV (latviešu makrovaloda) un LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda). Rezolūcijā prasīts izmantot šos valodu apzīmējumus visās jomās, it īpaši statistikā, norādot izdoto grāmatu, publikāciju, plašsaziņas līdzekļu valodu un valodas zināšanu, darba valodu u.c. Papildus tiek lūgts, lai uz latgaliešu valodu tiktu attiecinātas attiecīgas Valsts valodas likuma prasības.
Rezolūcijā tāpat izteikta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas respektētu saziņu, tostarp rakstisku, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā.
