Taču, ja Rīgas dome vēlētos izmantot no strūklakām izsmelto naudu, tai nāktos maksāt nodokli, LNT skaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Dienests norāda: ja strūklakās savākta nauda tiek izmesta atkritumos, tā īpašniekam nav jāuzskaita, taču, ja pašvaldība vai uzņēmums par šo naudu tomēr var un grib kaut ko nopirkt, tā jāuzrāda grāmatvedībā un jāmaksā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis - 15%.
"Ja tomēr tiek pieņemts lēmums, ka šie līdzekļi ir pietiekami nozīmīgi, lai par tiem veiktu, iespējams, kādus strūklakas labiekārtošanas vai uzkopšanas darbus, tad, protams, šī naudiņa tiek saskaitīta, iegrāmatota uzņēmuma kopējos ienākumos un tad, šo strūklaku labiekārtojot vai iegādājoties kādu skaistuma lietu, attiecīgi tas tiek uzrādīts uzņēmuma grāmatvedībā pie ieņēmumiem un pēc tam attiecīgi pie izdevumiem," komentēja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aleksejenko skaidro, ka tad, kad strūklakas tiek mazgātas, visa nauda tiek salasīta un salikta speciālā kastītē. "Bet es pateikšu - jau otro gadu nav vērts ar viņiem ņemties, jo pēc svara tas ir 200-300 gramu. Varētu saprast, ka tas ir viens eiro, varbūt divi eiro, vērtības nav nekādas. Ja gribam, tad paturam kastītē, bet lielākā daļa mazgājot aiziet tajos dubļos un tiek aizvesta tālāk," skaidroja Aleksejenko un paskaidroja, ka ar "tālāk" ir domāti Getliņi.
Agrāk strūklakās esot metuši latus, dolāru un eiro monētas, savukārt tagad pārsvarā tie esot eirocenti, rubļi un gruzīnu lari. Novērots arī, ka lielāko daļu monētu no strūklakām izzvejo bezpajumtnieki, kas to dara ar speciālām nūjām - ar magnētu galā.
Viņi atnākot no rīta agrāk par darbiniekiem un "iztīrot" strūklakas.
Kopumā Rīgā ir 13 strūklakas, kuru uzturēšana maksā apmēram 8500 eiro mēnesī. Divas strūklakas - Kronvalda parkā un Viesturdārzā - gan nedarbojas, un pagaidām nav skaidrs, kad tās tiks saremontētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
