Kučinskis: jautājumi par nodokļu reformu tiks atbildēti nākamnedēļ  (19)

Premjers skaidroja, ka šodien sēdē daudzi partneri vēlējās zināt par nodokļu reformas fiskālās ietekmes kompensējošajiem mehānismiem, tomēr par šiem jautājumiem konkrētas sarunas plānotas nākamajās dienās. "Nākamajā nedēļā uz visiem neskaidrajiem jautājumiem ir jāiegūst atbildes," teica Kučinskis.

Vaicāts par iespējamo budžeta deficīta palielinājumu nodokļu reformas ieviešanas rezultātā, Ministru prezidents norādīja, ka jebkurā gadījumā budžeta deficīts būs, jo tiek plānota liela reforma, kas sniegs atdevi pēc trim gadiem.

Savukārt finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Jurijs Spiridonovs pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes norādīja, ka, iespējams, ir "sasniegts līmenis, kad nodokļu reforma tiek pilnībā kompensēta un budžeta deficīts neveidosies".

Tajā pašā laikā Spiridonovs informēja, ka Latvijas ekonomikas prognozēs ir paredzēts budžeta deficīts 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 170 miljoni eiro, kur ietverta arī iepriekš plānotā budžeta deficīta atkāpe veselības nozares finansēšanai. Arī Kučinskis uzsvēra, ka 170 miljoni eiro nav tas budžeta deficīta apjoms, kas veidosies nodokļu reformas rezultātā. "170 miljoni eiro ir budžeta deficīta atkāpe, ko Eiropas Komisija teorētiski pieļauj, bet praktiski vēl jāapstiprina," teica premjers.

Pēc Spiridonova teiktā, šodien Nodokļu reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrija (FM) centusies atbildēt uz partijas "Vienotība" uzdotajiem jautājumiem, bet par konkrētām nodokļu reformām netika spriests.

FM pārstāvji sēdē esot informējuši, ka ir saņemts jauns pētījums par reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības piemērošanu sadzīves tehnikas jomā, kur fiskālais efekts novērtēts daudz lielāks nekā iepriekš - budžets iegūtu ap 78 miljonu eiro. Tiesa, šo priekšlikumu ministrija vēl vērtēs.

Šodien arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prezentēja vīziju par izmaiņām dabas resursu nodoklī (DRN), tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti. "Par to vēl diskusijas notiks, bet neizskatās, ka DRN tiks celts," atzina Spiridonovs.

Savukārt Kučinskis atklāja, ka sēdē notika arī diskusija par pagājušajā nedēļā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atbalstīto priekšlikumu, kas paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijas tiek atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa, paredzot ierobežojumu 10% apmērā no iepriekšējā gada peļņas vai 3% no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Premjers pieļāva, ka ziedošanas sistēma varētu arī netikt mainīta, tomēr par šo priekšlikumu vēl gaidāmas diskusijas.

Nākam piektdien, 28. aprīlī, notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tiks skatītas FM izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes. Spiridonovs kliedēja bažas, ka līdz nākamajai piektdienai netiks panāktas vienošanās par neatrisinātajiem jautājumiem. "Par svarīgākajiem jautājumiem vienošanās jau ir panāktas, bet atsevišķi jautājumi varētu tikt risināti normatīvo aktu izstrādes procesā," pieļāva Spiridonovs.

Jau vēstīts, ka FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto neapliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) sadalītajai peļņai. FM paredzējusi arī vairākas citas izmaiņas.